virus

"It's the end of the world as we know it,
and I feel fine."

Mamma veic savu finanšu plānošanu, rēķinoties, ka lats var tikt devalvēts līdz 1:1 pret eiro. Katrā ziņā prātīgi. Neretā ciema vīri uz maiņām stāv sardzē, lai tiktu galā ar leišu brāļu regulāru viesošanos mantkārīgos nolūkos. Un parādu piedzinēji darbojas uz pilnu klapi.

Akadēmiskās angļu valodas nodarbības atgādina parasto sapni - es attopos kādā ne pārāk pievilcīgā vietā, daru kkādu stafu, bet man nav nekāda nojausma, kādā nolūkā un kā tur nonācu, visas otrā plāna lietas ir neizteiksmīgi tumšas, jo prātam acīmredzami bijis slinkums viņu detaļas iztēloties. Lai cik snobiski tas izklausītos, sabiedrība man apkārt noteikti nav tā spožākā. Vakar sēdēju blakus puisim, kura angļu valodas akcents bija tik briesmīgs, ka es knapi valdīju smieklus, lai gan parasti tādas lietas mani neuzjautrina. I mean, viņa akcents bija tik tipisks un hiperbolizēts austrumeiropas akcents, ka jebkura Holivudas imitācija nobāl šī priekšā. Visā nodarbībā ir viens kcik inteliģents cilvēks, ar kuru vakar sanāca kkas uz zb-tipa diskusiju par nuclear deterrrence un kara pozitīvajiem efektiem, un konsumerisma iznīcināšana revolūcijas ceļā. Jāsaka, viņa uzskati ir radikāli salīdinājumā ar maniem.
Vakara citāts:
Pasn(puisim): "Are you proposing a revolution?"
Es: "It's illegal."
Viņš: "Only in the begining."
Well, I certainly share some of his sentiment.

Mājās braucot stacijas laukumā muzicēja neparasti labs, jauns ielu akordionists. Diemžēl tikai jau gabalu pagājis garām es secināju, ka viņš spēlē La Valse d'Amelie.