virus

Esmu atpakaļ.
4 dienas koncentrētas ķīmijas. Un lekciju nebija par daudz. Pāris bija visnotaļ guļamas, vairums bija labas. Un liela daļa bija vnk wow. Tik daudz ķīmija mani iedvesmojusi nav jau pāris gadus (tb kopš pēdējā ICHO). Tie cilvēki tiešām ir kaislīgi ķīmijas ziņā un dara tādas lietas, par kurām es tikai sapņoju, un paveic dažas lietas, kas līdz šim man šķita tikai zinātniskās fantastikas jomā.
The cutting edge stuff. Ntās reizes es dzirdēju "well, we haven't published this yet, but here is what we did".
The inspiring stuff. Cilvēki, kas maina veidu, kā ķīmiķi domā.

Jauka izraušanās no neiedomājamās stagnācijas, kas valda šeit. Ja visu laiku redzi tādu attieksmi, pat visobjektīvākajā prātā nedaudz iezogas aizdomas, ka varbūt pie vainas ir nozare. Bet nē, tā ir sistēma šajā valstī. Epidēmisks provinciālisms. So I want out. I want to learn from people who want and can make me seriously better. Qualitatively better.

Vēl secināju, ka kkādā ziņā zinātnieki ir nomadi. Starptautisks kontakts ir nepieciešams tik salīdzinoši nelielā komjunitijā, citādi komjunitija nav vispār. Pirmajā lenčā runāju ar vienu skotu un 2 čehiem, kurus lietuvā labāk saprot, ja viņi runā čehiski, nevis angliski. Otrajā ar 3 somiem, kuri strādā kopā ar manu bijušo darba vadītāju. Trešajā ar 2 britiem un vienu kanādieti, kas strādā Katarā. Kas pretēji intuīcijai varētu būt the place kur sapelnīt naudu ar ķīmiju. If you can stand the heat and the complete lack of any chance of getting a date. Visu tev apmaksā un alga ir 2-3 reizes lielāka kā rietumvalstīs. Un lielu grantu dabūšana nav grūta. I mean, big. Like in millions for a 3 year project.

"Sometimes a chemist learns more from an experiment that does not work."
Dr. Jean Marie Lehn, Nobel Prize in Chemistry laureate