virus

Ok, now I am quite tired.
Nolēmām pētīt sen nepētītus mežus.
Un kā sākām, tā aizvien tālāk un tālāk no iemītās taciņas, sekojot galvenajai vadlīnījai - avoid turning back at all costs.
Pēc pāris purvainiem ceļiem un viesuļvētras nošķērētiem kokiem uzdūrāmies, jūs nemūžam neuzminēsiet, kam. Jā, dzelzceļa sliedēm. Te gan mēs ar meitenēm gandrīz precīzi pirms gada bijām, tikai sliežu otrā pusē. Ir pat bilde no tās reizes ar to ceļu, no kura šodien uzradāmies. Tā kā mēs zinājām sāpīgo opciju - vilkšanos pa sliedēm, nolēmām reizi par visām reizēm atrast pirms gada neatrasto shortcut. Un atradām. Luckily.
"Čau, mammu, zvanu, lai pateiktu, ka mēs atradām ceļu, tā kā mājās būšu pēc 20 minūtēm, nevis pusotras stundas."

Nu jā, kkādi 30km pa meža ceļiem visapkārt Smārdei. Iebraucām vienā pusē, izbraucām no pavisam citas.