Shell shock
Tad nu es uzcepu savu kursa darbu. Pilnībā pieļauju, ka tas nav lieliskākais, ko jebkad esmu uzcepis. Bet tāpat pieļauju, ka tas nav arī sliktākais, ja pieņemam, ka slikti paveiktas lietas es vispār nododu.
Tad nu aizstāvēšana. Norunāju pārliecinoši, kā cilvēks, kas tēmu izpētījis gana, lai justos kaut cik pārliecināts par sevis teikto. Recenzents (ļ.cien. dr.chem., prof. Actiņš) iesāka: "Šis darbs ir patīkams izņēmums ar to, ka iegūtos reakcijas kinētikas datus mēģina skaidrot ar reakcijas mehānismu."
Bet to, kas sekoja, es nebiju gaidījis ļaunākajos pirmsuzstāšanās uztraukuma murgos. "Diemžēl jāsecina, ka darbs ir sasteigts un paviršs", "jāšaubās, vai datu apstrādē veikta vispār jebkāda optimizācija", "neticu iegūtajai aktivācijas enerģijas vērtībai, jo ūdens šķīdumos tik maza vispār nevar būt" - tiesa gan, es darbu veicu pavisam citā šķīdinātājā un man bija literatūras atsauce ar ļoti līdzīgu iegūto aktivācijas enerģijas vērtību analogai reakcijai, bet, protams, kko iestarpināt, lai kaut nedaudz sevi aizstāvētu godīgā cīņā, man netika ļauts. Un visbeidzot, my personal favourite - "šo nodaļu sliktāk uzrakstīt varēja vienīgi to nerakstot vispār".
Šī kursa darba aizstāvēšana bija visiem studentiem krietni smagāka, jo puse vērtētāju darīja, ko spēja, lai parādītu, ka ir īsti vīri, tb, zinātnieki, jo var iztaisīties gudrāki par... studentiem. Yeah, you are the men. You are the men, I acknowledge. Doesn't make me respect you more, though.
Tomēr, kā atzina kursabiedri, neviens neizbaudīja tik pilnas programmas drāzienu. Tuvākais sekotājs bija cits top3 students.
Es līdz šim domāju, ka zinātnieki ir ieturēti un civilizēti vismaz in appearance. Another lesson learned the hard way. Oh well.