virus

Ja Korejā mani paglāba Pirates of the Carribean OST, tad šamā dziesma mani paglāba vakar.

Pāris atziņas no pirmās cik nu nopietnās citu koordinēšanas (lai nelietotu skaļākus vārdus nevietā).
1) Ja man "4dien būs" nozīmē - negulēta nakts, lauzta kāja vai ar kafiju pārpumpēts, bet IR 4dien... nu, tas nenozīmē, ka arī citi strādā pēc šī principa.
2) Tāpat perfekcionisms nav īsti modē mūsdienu pasaulē. Bet nu labi, neesmu tik naivs. Es zināju.
"And you couldn't care less about your work, my dear.
Miss perfection."
3)Citreiz abu augstāk minēto iemeslu dēļ, mans dārgais virus, cieto deadline citiem taisi par nedēļu agrāku nekā tas ir tev.

It kā jau pašsaprotamas un zināmas lietas. Tomēr es laikam mēdzu pieņemt, ka, ja ir prāts, pārējais nāk dabiski. Dažiem tā laikam nava. Bet nu ok, arī šo es zināju. Tjipa. Un, protams, manam sirdsmieram bija ērti pieņemt, ka katrs izdarīs savu darbu. Bet laikam, jo vairāk ienirst šai pasaulītē, jo vairāk saprot, ka cilvēki tā kā nav pelnījuši uzticību.
Nu jā, gribas jau, lai es būtu dižais izņēmums, kam tomēr ir vērts uzticēties. Bet tā tāda prasta iedomība.

Ok, un tagad turpinām. Jo 4diena vēl nav beigusies un deadline vēl tikai nesās ar joni virsū.

BTW During the last 24h I actually had fun all the time. I was amused by the chance given to me, by the troubles I knew I would eventually overcome. Not for a single moment had I the thought "Oh, why am I punished like that?" For it was all my choice throughout.
And then I thought "Ok, finally it was close. Could you do more?" Sure I could. I'd just need more people and more time. And the expierience I've gained from this time. Or I could do more with the same people as well.