aizlasījos
Apr. 9th, 2009 | 10:19 pm
"mūsu vecāmāte ir mātes māte. pirms atnācām dzīvot pie viņas, mēs nezinajām, ka mūsu mātei ir māte.
mēs viņu saucam par vecomāti.
ļaudis viņu sauc par raganu
viņa mūs sauc par kuces bērniem."
Terēze zin kādas grāmatas man dāvināt :D (smuks vāks, jeb kā viņa teica - vnk izlasīja aizmugures aprakstu un eidomājas, ka man varētu patikt.. [Dvīņu brāļu Klausa un Lūkasa pasaules galvenie balsti ir mīlestība un vientulība, īstenība un meli, pieradināšana un zaudējums. Viņu "Lielā Burtnīca" ir skarbs vēstījums par cilvēka dabu un viņa vietu destruktīvā un nežēlīgā pasaulē.] )
tur ir viss, sākot ar zooafīlismu, homoseksuālismu, pedofīliju parasto, pedofīliju pa gejisko, diezgan daudz sadomazohisms, kroplu meiteni (kur ietilpst gan tā zoofīlija, pedofīlija, kā arī prostitūcija).. es jau teicu, ka tas vnk ir stāšts par 2puisīšiem, kas ir aizvesti dzīvot pie omas?
(..)
Ēdot Vecāmāte saka:
-Jūs sapratāt. Jumts un ēdiens ir jānopelna.
Mēs sakām:
-Ne jau tā. Darbs ir riebīgs, neko nedarot, skatīties, ka kāds strādā, ir vēl riebīgāk, it sevišķi, ja to dara vecs cilvēks.
Vecmāte ķiķina:
-Kuces bērni! Jūs gribat teikt, ka jums palika manis žēl?
-Nē, Vecomāt! Mums tikai bija kauns no sevis. (..)
mēs viņu saucam par vecomāti.
ļaudis viņu sauc par raganu
viņa mūs sauc par kuces bērniem."
Terēze zin kādas grāmatas man dāvināt :D (smuks vāks, jeb kā viņa teica - vnk izlasīja aizmugures aprakstu un eidomājas, ka man varētu patikt.. [Dvīņu brāļu Klausa un Lūkasa pasaules galvenie balsti ir mīlestība un vientulība, īstenība un meli, pieradināšana un zaudējums. Viņu "Lielā Burtnīca" ir skarbs vēstījums par cilvēka dabu un viņa vietu destruktīvā un nežēlīgā pasaulē.] )
tur ir viss, sākot ar zooafīlismu, homoseksuālismu, pedofīliju parasto, pedofīliju pa gejisko, diezgan daudz sadomazohisms, kroplu meiteni (kur ietilpst gan tā zoofīlija, pedofīlija, kā arī prostitūcija).. es jau teicu, ka tas vnk ir stāšts par 2puisīšiem, kas ir aizvesti dzīvot pie omas?
(..)
Ēdot Vecāmāte saka:
-Jūs sapratāt. Jumts un ēdiens ir jānopelna.
Mēs sakām:
-Ne jau tā. Darbs ir riebīgs, neko nedarot, skatīties, ka kāds strādā, ir vēl riebīgāk, it sevišķi, ja to dara vecs cilvēks.
Vecmāte ķiķina:
-Kuces bērni! Jūs gribat teikt, ka jums palika manis žēl?
-Nē, Vecomāt! Mums tikai bija kauns no sevis. (..)