"Kājgrieži" izrādās nav kautkādi kukaiņi vaj pļavu augi, betgan ugunskuri. Tie ir ugunskuri, kas novietoti jūras krastā un sakrauti tik augstu, lai no tālienes (jūras puses) atgādinātu bāku uguņus.

"Kājgrieži" ir protamska seno kuršu izgudrojums. Tad, kadbij grūti vaj garlaicīgi, kurši dedzināja kājgriežus. Stulbo tirgotāju kuģi, kas braukāja garām, izdomāja, ka tie ir droša pazīme, ka tuvumā ir osta, un tāpēc nereti uzskrēja uz sēkļa. Nulūk. Bet garlaikotie kurši totik vien gaidīja, lai krastā izrāpojušos jūrniekus nogalētu un/vai aplaupītu un izskaloto mantu pārdotu un turpmāk dzīvotu, cepuri kuldami.

Bet kāpēc tieši "kājgrieži"? Runākatad, kad izskaloti beigti jūrnieki, zābakus tiem vieglāk varēja dabūja nost nevis novelkot, bet gan nogriežot ar visām kājām.