|
|
|
Maijs 28., 2020
09:15
Ar to pieteikšanos darbā vispār smieklīgi.
Tātad. Bija konkurss, bija pārrunas (veiksmīgas), darbu nedabūju, paliku otrā.
Bet te seko interesantākais. Pēc nedēļas redzu, ka tiek atkārtoti izsludināts konkurss uz to pašu vietu. Kas ir mazliet tā kā jocīgi, jo - ja jau es biju otrā, tad - ja nu pirmais kandidāts kaut kādu iemeslu dēļ attiecās - varēja piedāvāt man. Bet nepiedāvāja. Khem, un te nu es paliku pavisam konfjūzd. Jo, pārrunas bija ļoti, ļoti labas. Nopietni, nu es taču spēju uztvert signālus, un, ja es piemēram absolūti nesimpatizētu, tad man būtu vismaz nojausma par to (parasti ir)? Nu un tad es domāju, nu fak, dafaj es piezvanīšu tai beibei, potenciālajai priekšniecei - nu varbūt vnk neatbilstu kaut kādam viņas redzējumam savam darbiniekam; vienkārši, lai zinu un netērēju laiku, lai pieteiktos vēlreiz. Zvanīju divas reizes, man nepacēla un neatzvanīja. Uzrakstīju elektroniski, atbildi nesaņēmu. Nekādu. Pilnīgs ignore.
Es šokā. Nu es saprotu, teorētiski jau viņai nekas nav jāpaskaidro un tā, bet kamōn, ignore? Man tas liekas kaut kā neprofesionāli, kurš vispār tā dara? Turklāt tas ir valsts kantoris, nevar taču tā. Man viena paziņa, kas strādā tajā pašā iestādē (citā pilsētā), par šo visu brīnās un saka - nu ev, piezvani uz personāldaļu (Rīgā), pavaicā. Jo pirmā intervija bija arī ar personāldaļas vadītāju. Nu tad ko, piezvanīju arī. Ha. Zvanu nospieda. Divas reizes. Neatzvanīja.
Ēēm. Wtf?
Visā savā darba gaitu laikā kas tāds man pirmoreiz. Un esmu pieteikusies/strādājusi gan privātajā sektorā, gan publiskajā.
Lai nu kā, es saprotu, ka ir kāds Iemesls, kāpēc viņa mani negrib pie sevis darbā, un acīmredzot tas ir kāds iemesls, ko nevar paust publiski. Bet vai nevar izdomāt vienkāršu, formālu iemeslu? Kaut fufeli, bet ar to es vismaz nevaru strīdēties? Nu piemēram, mana krievu valoda nav teicama (rakstīt vairs nemāku), bet prasībās bija, un tad nu pateikt, ka tas viņuprāt ir crutial šai vakancei (blakus virknei citu prasību, kam atbilstu pilnībā). Vienalga - nu kaut ko!
Man visu laiku licies, ka es kaut kā varu handle the truth, un nav tā, ka man obligāti jāpatīk visai pasaulei, bet šis komunikācijas stils mani vnk sadusmo.
Tāpēc par spīti visam, es aizsūtīju pieteikumu otro reizi.
Man nav ilūziju, ka tam varētu kaut kas sekot, vnk principā. Varbūt kādam vismaz būs neērts brīdis.
|
|
|