|
Novembris 3., 2019
09:12 Es eju uz jogu. Un mani tas joprojām fascinē, cik ļoti nepareizs priekšstats par to man bija tik daudzus gadus. Protams, priekšstats bija radies no zila gaisa, man nebija nekāda pieredze ar jogu, tik tas, kā tas IZSKATĀS. Es ilgas stundas esmu pavadījusi sporta zālēs visādi svīdinot savu rumpi, tad nu man joga likās.. nez, tāda stiepšanās. Izrādās, nē. Tas ir Tik Sasodīti Grūti. Es promska esmu out of shape, bet nu jopcik-razīt, katru reizi tu tur no sasprindzinājuma trīci kā traks, lai tās asanas turētu; un pēc katras nodarbības velc kājas mājās viss tāds nosvīdis un slābans (endrorfīnus nejūtu). Un pēc tam brīnies par vietām, kur tev sāp muskuļi - nu kā?
|
22:56 Šuju, blakus telpā vīrs māca puikām mazgāt traukus. Kārlis (kas vecākais) paziņo, ka traukus mācīsies mazgāt, kad viņam būs 7 gadi, un nekustās no dīvāna. Pēcis (jaunākais) metas trauku mazgāšanā kā avantūrā. Pēc tam, uzklausot obligātās uzslavas, nosaka - Jā, es varbūt nemāku rēķināt kā Kārlis, toties tagad es māku mazgāt traukus!
Lai gan neesmu pārliecināta par to viņa nemācēšanu rēķināt. Viņš ir baigais novērotājs, un NEKAD neizrāda visu, ko māk un zina. Vēl vairāk, viņš bieži izliksies, ka kaut ko nemāk. Dārziņā audzinātājas kādus 3 mēnešus nebija pamanījušas, ka viņš iemācījies lasīt - es pastāstīju. Neviens no viņa to negaidīja (jo viņam tad bija 4), viņš dārziņā nekad nebija izrādījis interesi par burtiem. Un šovakar viņš man starp citu pavaicāja, kā var saprast, cik ir četras reizes pa 5.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |