|
|
|
Decembris 28., 2016
10:45
Es, protams, vienmēr esmu bijusi Zsvētku frīks. Visa tā gatavošanās, ņemšanās, uhh
Un tagad, kad bērni ir jau daudzmaz apzinīgā vecumā, tam visam ir daudz lielāka jēga.
Un atdeve!
Mans gandrīz 4ganieks, dziedot dziesmiņu par mazām dziesmiņām un lielām dāvanām, pušķo elgi. Spiež uz piparkūkas gazūru. Mamma, man sanāca! Un absolūtā sajūsma acīs.
Ar sniegpārslām un karodziņiem izgreznota māja. Sniegpārslas jo īpaši, tās tiek apbrīnotas teju katru reizi, ienākot pa ārdurvīm.
Piparkūku namiņš tiek apskatīts 40reizes dienā. Durvis gan ir nolauztas (jo bija pusvirus), bet rūpīgi iespiestas ailē. Brīnos, ka ka nekas nograuzts. Mamma, māja ir ēdama, viņš man kuro reizi stāsta!
Un dāvanas!! Ahh, viņš tur rokā iesaiņoto kastīti (jau kuro) un aizgrābts elš, ka tā ir viņa dāvana.
Braucot tiek ievērota katra appušķotā eglīte.
Divgadnieks tajā laikā fonā vislaik tik braukalē ar mašīnīti. Brum brum.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |