|
|
|
Novembris 14., 2011
19:35 - mugurai beidzies derīguma termiņš
vobšem man veicas.
līdzko biju aizmirsusi šaizes ar kaklu..
6dien aizbraucu uz v-pili, brāļa turbosābam nomainīt riepas (pats brauca uz darbu baigā steigā un nepaspēja, un liela iespēja, ka tad, kad šams būs atpakaļ, jau būs sniegs'n'sals). tēvam baisi sāp mugura, tāpēc es, labākajās padomju sievietes tradīcijās, nolēmu riepas (uz diskiem) mašīnā celt pati. divas izdevās, trešā mani pieveica. paliku šķībs un stīvs, jostasvieta mugurā sāp nenormāli.
tas mani gan neatturēja, skaļi lamājoties, iecelt mašīnā atlikušās, aizbraukt uz riepu kantori, sakostiem zobiem sagaidīt darba pabeigšanu, aizvest vasaras riepas uz garāžu un tās izdabūt ārā (par izcelšanu gan to vairs nevarēja nosaukt).
7dien no rīta, kamēr piecēlos, lai ietu pačurāt, trīsreiz nosvīdu un vienreiz apraudājos.
lai atbrauktu atpakaļ uz rīgu, no tēva paņēmu mega-ripas (bļin, viņš bija daudz mazāk stīvs un šķībs kā es), iekritu (ticiet, iekāpšana tā nebija) mašīnas beņķī un atbraucu. no beņķa.. izlīdu.
šodien nospļāvos, uz darbu neaizgāju (projektam baigi atbildīgs posms, bet es nevarēju iedomāties, kā gan iekāpt tramvajā bez raudāšanas, un kā sēdēt pie kopmpja stundām..), toties biju pie ģim.ārstes. un tiku pie.. špricēm!
ripas ir sūds, lai dzīvo šprices!
(to jums apgalvos katrs heroīnists, un tagad es arī)
es tagad varu atrast tādu pozu, kas man ir gandrīz ērta!
un šprices man būs arī rīt, un parīt, un vēl 4dien.
un 5dien jābrauc uz stokholmu. un es braukšu arī.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |