Tā nu tas sanāk, ka vīrieša mantas manā dzīvoklī paliek arvien vairāk. Vispirms atbrīvoju skapī vienu plauktu, tad vēl vienu, tad vienu atvilktni kumodē.. bija brīnišķīgs iemesls izmest daaaudz sen nevajadzīgu mantu. Pagājušajā nedēļā, atnākot mājās, konstatēju, ka dzīvoklis smaržo savādāk. Ne labāk, ne slilktāk, bet savādāk. Staigāju pa māju, ostīju stūrus un mantas, cenšoties saprast, no kurienes tas piejaukums, bet tā arī neatradu.

Abet zinkas mani šitajā nosacītajā kopdzīvē satrauc visvairāk? Ēst taisīšana. Nuvot, iepriekš es ēst taisīju ļoti regulāri – reizi nedēļā izvārīju zupas katlu, kas mani glāba no ledusskapja izēšanas darbadienu vakaros. Tagad ar to nepietiek. Mans vīrietis ir no tās šķiras, kas pats māk tikai izcept olas un kartupeļus un izvārīt pelmeņus (ko man savukārt neļauj ēst reliģiskā pārliecība nēbet gadiem sūri grūti iedzītie veselīgā uztura principi). Tad nu man tagad sanāk taisīt stipri biežāk un stipri savādāk. Jāatzīmē, ka es to daru labprāt, un man liekas, ka tīri labi izdodas.

Un te nu sākas mani issues.

Mani traku padara tas, ka mans vīrietis jebkuram ēdienam pāri var pārliet krējumu, majonēzi un/vai tomātu mērci un VEGETU (!!!). Turklāt pirms pagaršošanas.

Kad ēdiens ir gatavs, tad ir jānāk un jāēd. Nevis jāturpina spaidīt tv pults vai jāpēta monitora saturs. Ja aicinājumam pie galda neseko pat ne mazākā tuvošanās virtuvei ar atrunām „vēl jau karsts”, esmu gatava visu sataisīto nolaist podā. Srsly.

Es sagaidu komplimentus. Pat ne komplimentus, bet jūsmošanu par to, cik viss ir garšīgs. Un šito lūdzu nejaukt ar konstruktīvu kritiku. Tā man nav vajadzīga. Ja man nevar pateikt, ka ir garšīgi, tad nevajag arī teikt, ka kaut kas ir sagriezts par smalku vai rupju. Lai gan es saprotu, ka tad, kad viss ir pārliets ar majonēzi, viss arī garšo pēc majonēzes (un cik tad nu var atkārtot to, ka tā ir garšīga, vai ne).

Man gribas, lai novērtē manas pūles. Jo tā ēst taisīšana man kaut kā neizdodas bez piepūles. Un tas prasa laiku. Bet tad, ja sagatavoto saķērnā ar majonēzi, tam nepievērš uzmanību vai nespēj par paveikto mani paslavēt, es ļoti uzmetu lūpu.

A viss cits baigi forši :)