|
|
|
Februāris 25., 2011
15:28
Pirms vairāk kā 10 gadiem, kad ievācos savā dzīvoklī, man kaimiņos (tuvākajā dzīvoklī) dzīvoja trīs paaudžu sievietes - Vecmāmiņa, Māte un Meita (es lielos burtus izmantoju, jo nezinu, kā viņas sauc) ar kokerspanielu. Tolaik man likās, ka Meitai ir kādi 14 gadi, jo viņa ar Māti daudz skandalējās. Gadi gāja, Meitai pubertāte nepārgāja. Pirms kādiem gadiem.. ēēēm.. 4iem.. Meita apprecējās. Viendien kāpņutelpas durvīm bija piesprausta sarkana papīra sirds, un pašā kāpņtelpā vienbrīd notika briesmīga rosība. Pēc tam skandāli pieklusa, Meita tātad dzīvoja citur. Pēc kāda laika kāpnēs, starp 4to un 5to stāvu ik pa laikam tika atstāti bērnu rati. Pie ratiem bija piestiprināta tā sibolizētā numurzīme, kur bija rakstīts JANA - tad nu es nospriedu, ka 4tās paaudzes sieviete ir klāt. Mazmeita.
Māte savlaik strādāja majonēzes cehā KOK fabrīķī, viņa vasaras vēlos vakaros, kad es nācu no randiņiem, mēdza sēdēt uz soliņa pie mājas un pīpēt, un pa retam pažēloties, cik grūti esot tur strādāt, cik garas maiņas esot un cik karsti cehā. Pagaišziem viņa man vienreiz pavaicāja, vai es gadījienā nestrādāju obšipītā, ka viņa ļoti darbu meklē, ka bezdarbieka pabalsts beigšoties drīz un vispār (žesc). Un pēc tam kokerspaniels kautkad nomira, beigās jau pavisam švaks bija, netika 5tajā stāvā, aizdusas mocīts stāvēja starp stāviem, klausoties saimnieces uzmundrinājumus doties augšā.
Vasarā laikam kliegšana blakusdzīvoklī atsākās. Un bērns arī kaimiņos biežāk parādījās.
Rudenī kautkad Māte pie manis atnāca ar lūgumu pārtulkot vēstuli no tiesas. Tā es dabūju zināt, ka Meita savu (nu jau bijušo) vīru sūdz tiesā, lai piedzītu Mazmeitas uzturlīdzekļus.
Tad nu kādubrīd viņas tur dzīvoja visas četras paaudzes. Māte un Meita skandalējās izjusti, dažreiz sāka no paša rīta.
Meita ir no tām krievu caciņām - gari, blondi mati, smuks ģīmītis, īsi svārciņi, zābaciņi, platformiņa.. Tāda Parisa Hiltone no rajona. Kas dzīvo nekad neremontētā divistabu dzīvoklī kopā ar mammu, omīti un savu bērnu, lielāko daļu algas/alimentu (ja tāda ir) notērē solārijos un manikīros.
Un šodien es sapratu, ka laikam Vecmāmiņa ir nomirusi.
Māte stūma slimnieku krēslu (nu jūs ziniet, uz riteņiem tāds, ar bļodu zem sēžamā) uz tramvaju, un tramvajpieturā vēl to kritiski skatīja no visām pusēm un no sēdekļa berzēja kādu netīrumu. Un tad cēla to tramvajā un veda kur prom. Laikam jau pārdot. Vai atpakaļ uz nomu. Kādam slimajam to vairs nevajag.
Ko es ar šito gribēju teikt?
Man kaimiņos atkal dzīvo trīs paaudžu sievietes.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |