|
|
|
Februāris 15., 2011
14:01
Mans brāls mani nošokēja.
Vienā telefonsarunā starp šo un to man pavaicā, vai es gadījumā netaisos remontēt savu vannasistabu.
(te atkāpei jāatzīmē, ka viņš savu vannasistabu remontēja kādu pusotru gadu, nulabi, viņš pārtaisīja verandu par vannasistabu, kas ir sarežģītāk, ar visu siltināšanu un ūdens vilkšanu, un viņš ir sasodīts pedants, kas pareizā toņa flīzes ir gatavs gaidīt mēnešiem)
Man no tās domas vien, ka jāgana kautkādi meistari, zosāda metas.
Aimīn, es ļoti labi varētu izvēlēties flīzes. Bet par pārējo.. (nopūta)
Es viņam saku, ka teorētiski jau vajadzētu, bet man afēra ar dzīvokļa papīriem jāpabeidz. Tāpēc par nekādiem remontiem nedomāju.
Un šis man atbild - nūū, zinkā, jatuto dzīvokli (kautkad) domā pārdot, tev noteikti dzīvoklim vērtība palielinātos vairāk kā remontā ieguldītā nauda.
Un vispār, viņš man vēl pasaka, ka, ja man būtu skaidri zināms, cik man naudas tam vajag, viņš būtu gatavs šito pasākumu LĪDZFINANSĒT.
Es šitajā klausules galā aizrijos un vēl pavaicāju, kādu tad viņš no tā redz sev labumu.
A brāls smejas un saka, ka esot dzirdējis, ka viss labais kautkad atgriežas.
Nulabi, es zinu, ka viņš normāli pelna, bet es neuzskatu, ka tikai tāpēc man kaut kas pienāktos. Tāpēc esmu visai pārsteigta.
Lai nu kā - šitas, protams, ir piedāvājums, no kā grūti atteikties.
Bet tie meistari.. Vispirms vēl atrast normālu.. (nopūta)
Pavasarī kaut kad laikam.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |