Vakar man kautkas grauza aci, un es domāju, ka tas ir miežagrauds. Man gan tāds nekad nav bijis, bet zinu, ka tāds ir. Pētīju spogulī, plakstiņš tāds kā iesārts un vart arī bišku piepampis.. Nu, un ko gan cilvēks pirmo dara, ja viņam rodas aizdoma, ka viņam ir miežagrauds? Pareizi, googlē.

Oj, mīlīši. Es ne tikai apskatījos briesmīgas bildes, bet arī izlasīju ārstēšanas metodes. Zināt jau, ka vislabāk pret miežagraudu palīdzot (khem) iespļaušana acī? Mana mamma gan teica, ka labāk tomēr, ka kāda ragana iespļauj, bet man kolēģe, kas varētu atbilst šim nosaukumam, ir atvaļinājumā. Izrādās gan, ka tā ārtsēšanas metode esot pamatota ar to, ka to plakstiņu vajag mitrināt. Lai nu kā. Vēl es uzzināju, miežagrauds ir jāberzē ar zeltu vai sudrabu. Vispār dārgmetāli ļoti palīdz, kautkādā forumā (haha) izlasīju, ka ar sudraba karotīti vagīnā vajag staigāt divas dienas, tas labi palīdz! Ā, un vēl vajag pretējai rokai ap zeltnesi un vidējo pirkstu astoņniekā apsiet kokvilnas diegu.  

Salasījusies šitās gudrības, es vakaru pavadīju, ar mitru kumelīšu tējas paciņu pie acs. Šorīt sliktāk nav palicis. Neko labāk ar laikam ne.

Nu, kolaisaka - žēl, ka man nav sudraba karotītes :D