|
|
|
Marts 19., 2010
17:09
Es dažkārt (ne bieži, bet gadās) tik ļoti sadusmojos, ka raudu.
Man saspringst apakšžoklis tā, ka es praktiski nevaru parunāt. Tad sanāk tikai kautko izgrūst caur zobiem, burtiski.
Paātrinās elpošana un piesarkst vaigi.
Un tad, kad es raudu, ja esmu dusmīga, tas nekad nav tā smuki - trīs cēlas asaras pār vaigu. Tad tās ir tās nekontrolējamās raudas, kā bērniem, ar visu stihisko elpas vilkšanu untā. Par kurām visvairāk kauns.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |