|
|
|
Decembris 21., 2007
09:45
Tā baidīšanās ir sūds. Vakar baidījos, šon vairs nē.
Atdevu monitoru, taga sirds mierīga.
Vakarvakarā aizbraucu uz maximu pēc kaķa smiltīm un mandarīniem. Ejot gar plauktiem, atcerējos, ka man beigusies acutuša. Tušu man brāls nopirks iekš taxfree, bet pie tās tikšu tikai pēc 3 nedēļām, līdzarto vajk nopirkt kaut ko. Apskatīju piedāvājumu, un kautkāda loreal tuša iekrita manā groziņā. 7 lati maxāja.
Kad pie kases man bija jāmaxā 8 laši, kas man lika domāt, ka tuša tur nav iekšā iekrēķināta. Nebija ar. Nuta es kopā ar kasieri sāku to meklēt. Groziņā nav palikusi, zemē arī nau nokritusi.. Figviņzin. Kasiere man iesaka ieiet Kolonnā turpat pretī, bet man pilnas rokas mantu; baigi negribas, tāpē nolemju, ka acīmredzot nevajag.
Stāvvietā attaisu somiņu, lai paņemtu aclēgas.. Un tur ir tā tuša!
Man uz brīdi piemetās klimakss (karsti-auksti-karsti).
Vispārjau es saprotu, kurā brīdī es tušu ieliku somā. Kad pie kases visu krāmēju ārā no groza un ņēmu no somas maku, lai maksātu - tad arī ieliku.
Tai tušai pat bija pielīmēts tas metāla četrstūris, kam vajcēja pīkstēt (akdievs, tas gan būtu šausmīgi, maximas apsargi ganjauka ar mani neauklētos un neticētu stāstam par to, ka nezinu, kā tā tuša gadījās manā somā).
Tā lūk. I've been noughty. Man pienākas žagari.
P.S. Aijnu labi. Mani sauc Zane, esmu kleptomāne.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |