|
|
|
Septembris 18., 2007
20:51 - Micīš
Brālim dzimšansdiena, piezvanīju, lai apsveiktu.
Šams pastāstīja, ka mūsu vecā kaķene mirst.
Viņa patiešām ir veca. Viņai ir vismaz 16 gadi (moš 17, bet precīzi neviens neatceras, kurā gadā mēs viņu paņēmām)
Bija tā. Mans tēvs pavisam necieta mājās lopus (neskatoties uz to, mums ir bijuši divi kaķi, suns, putniņi un žurka). Bet viņš jūrnieks, brauca garajos reisos.. Vienā skaistā oktobra svētdienā viņš aizbrauca, un nākamajā trešdienā es mājās atnesu Mici. Es skaidri zinu, ka tā bija trešdiena, jo man gadiem ilgi baseins bija trešdienā. Nākot mājās no baseina, aizgāju pie klasesbiedrenes, kuras kaķenei (Picei) 2.septembrī bija piedzimuši kaķēni, un vienu aiznesu mājās. Mice pirmās 24 stundas mūsmājās pavadīja aiz skapja. Mēs ar brāli aiz skapja aizsviedām vecu cepuri, lai kaķim būtu, uz kā gulēt. Kad tēvs kautkad janvārī atbrauca mājās, šķībi paskatījās uz kaķi un paprasīja: "Kas tas tāds un uz cik ilgu laiku?" Mēs pastāstījām, kā kaķi sauc un pateicām, ka uz visiem laikiem (parsteidzoši, kādus nenozīmīgus sīkumus es aceros).
Kad mani vecāki pāris gadus atpakaļ pārvācās uz citu dzīvokli, kaķim tur nepatika, tas čurāja visos stūros un leca no balkona uz ielas, nebija noķerams, vairākas reizes dabūja bronhītu.. Mice tika aiznesta pie omiņa, kur arī palika.
Brāls saka, Mice jau vairākas dienas neko neēd, guļot tikai. Viņš aizgājis pie veterinārārsta, kurš, kad uzzinājis, cik kaķs vecs, ieteicis kaķi lieki nesatraukt un ļaut, lai mierīgi nomirst.
Nuvotā.
Noliku klausuli, noslaucīju asaru, noglaudīju Baronu, tas neapmierināts ieņurkstējās un attaisīja acis. Es viņam piekodināju, ka lai tas vispār neiedomājas nomirt, pirms sasniedz cienījamu 17 gadu vecumu. Kaķs apsedza mello purniņu ar astesgalu un gulēja tālāk.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |