|
|
|
Jūlijs 4., 2007
11:27
Strēbju taga kaffeju un ķiķinu par brīnišķīgo rītu:
Vakar mana sena draucene apmeklēja konci, pašizinātkuru, un, tākā viņa brauca no v-pils, tad uzprasījās uz nakcmājām. Kautkad ap pus1iem bij klāt, unkājautas tā mēdz būt ar sen neredzētiem, jaukiem cilvēkiem – aizpļāpājāmies. Ap četriem es izslēdzu gaismu. Kautkad pirms sešiem viņai zvanīja modinātājs, un aptuveni sešos viņa pienāca pie manas gultas ar textu: „Zini, Barons ir apčurājis manas drēbes.”
Jā, Barons viņai bija apčurājis drēbes!
Kautko tādu es no sava labi (khem) audzinātā (khem khem) lopa nebiju gaidījusi. Nēnu patiešām! Kautgan. Viņš pāris gadus apakaļ man gultu piečurāja, kad es viņu vienu mājās atstāju uz trīs dienām. Bet tas bija pāris gadus apakaļ.
Tātad. Atgriežamies pie fakta – kaķa apčurātas drēbes, 7os autobuss, uz kuru jāpaspēj, un manas drēbes ir kādus trīs izmērus lielākas kā viņa valkā. Nulabi, topiņu vēl var piemeklēt, bet ko vilkt džinsu vietā? Nerunāsim nemaz parto, ka es vispār bixes nevalkāju, a savukārt viņa reti valkā svārkus. Tadnu izkalkulējot, kuri svārki ir ar visciešāko gumiju, viņa tika pie gariem (viņa ir kādus 15 cm īsāka par mani), baltiem, kupliem svārkiem. Kad viņa uzvilka savas brīnišķīgās oranžās kediņas (kas ar džinsiem izskatījās baigi labi), es, šī brīnišķīgā skata pievarēta, smieklu spazmās vārtījos pa gultu. Mangan liekas, viņai smiekli nemaz tik ļoti nenāca. Bet tāpat locījās, skatoties uz sevi spogulī.
Laivaikā. Ar kautko kailums ir piesegts, draucene dodas prom.
Es ielieku viņas drēbes mazgāties (wash with prewash, double rinsing), patrenkāju savu stulbo lopu (vairāk, lai nomierinātu savu sircapziņu, jo tastāpat pilnīgi beztolkā), un skaicka liekos biš pagulēt. Pamodos desmit minūtes pēc darbalaika sākuma. Netikvienka sataisīties’n’apģērbties, man vēl priekšnamā mētājas atkritumu maiss, tas arī jāiznes, jo vakarā māte brauc, vēl vajag skapi nomērīt, jo šodien jāsāk lūkoties pēc jaunā. Unvēl! Kad nesu atkritumu maisu uz konteineru, tas sadalījās un tā saturs izvēlās pār kāpnēm; tasnugan bij skaisc skac, kā es vācu to daili..
Bet darbā tomēr esmu.
Tagad jāmēģina kautkā dabūt tā ar-spilvenu-pa-galvu sajūta prom, un viss būs kārtībā!
UPD: Nupat viņai zvanīju, viņa ir veiksmīgi tikusi uz v-pili (ja neskaita vēl sodu, ko viņa dabūja samaxāt kontrolei partoka viņa tramvaja biļeti nebija nokompostrējusi), veiksmīgi dabūjusi pārģērbties un veiksmīgi uzzinājusi, ka viņas kaķis šonakt viņas gultu pievēmis. Ržu ņimagu :D
|
|
|