|
Jūnijs 27., 2007
13:27 Ir problēma. SKAPIS. Puse no mūžīgās problēmas – nauko vilkt mugurā un skapis par mazu. Jā, mazs skapis ir milzu problēma. To es sāku skaudri apzināties pēc vienas no tām kārtības lēkmēm, kad tika izgludināta visa izmazgātā veļa (tā ir reti, jo parasti kaukāda daļa stāv negludināto drēbju grozā). Nepalīdzēja pat skapja tīrīšana – izmetu divus maisus ar sen nevalkātām drēbēm. Tikuntā par mazu. Vajag jaunu skapi. Par ķecerīgo domu, ka varētu atrast tādu, kādu gribas, un jau gatavu, var uzreiz aizmirst. Tāpēc skumji, bet šitais zelta skapis būs jāmet ārā, lai dotu vietu parastam (bet lielākam) skapim, kas ar laiku taps neparasc (visticamāk – kad nākamreiz slimošu ar gripu vaj laringītu). Bet ir papildproblēma. Aizbraukt uz veikalu un nopirkt parastu skapi es māku un varu. Samaksāt partolai man to skapi atved un uznes 5tajā stāv, to es arī varu. Bet! BET! Skapi vajag arī salikt. Pastāv iespēja uzaicināt pāris vīrieškārtas paziņas, lai skapi saskrūvē, bet.. Bet! Ja tā pavisam godīgi, manā paziņlokā laikam ir pavisam maz tādu vīriešu, kam rokas aug no tāstur riktīgās vietas. Un man pilnīgnoteikti negribas justies parādā (bet tas ir neizbēgami), vieglāk būtu samaksāt. Esgan esmu dzirdējusi (kautkur, kautkad, pa ausu galam, kad man tas nebija aktuāli), ka ir kantori, kas skapjus netikai atved, bet arī uzstellē, bet neviens konkrēc man nav prātā.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |