|
|
|
Jūnijs 1., 2007
14:54
Biju juvelierdarbnīcā, uz vaļņielas, tur.
Vispār jau man patiesībā drausmīgi žēl tos jauniešus, kas šitajās darbnīcās strādā.
Neba jaunu viņi par juvelieriem mācījās, lai tad savas dienas pavadītu, labojot ķēdītes un auskarus.
Tadnulūk es vakardien aiznesu saīsināt rokassprādzi - jaunietis paņem un saka, ka izdarīs to tūlīt, lai es pagaidot. Nuta es sēžu un kūkoju savas minūtes piecas, kamēr viņš mani pasauc pie sava aizgalda, jo esot gatavs. Es pieeju pie aizgalda, un tur TĀ smird pēc zāles...
Pat samulsu, vēl centos sevi pierunāt - numazums, varbūt kautkāds blakusprodukc pie dārgmetālu karsēšanas šitā smird, kautgan tā smaka takš vispār ļoti īpaša un nesajaucama.
Pēctam jaunēklis nespēja izrēķināt, cik viņam vajag izdot atlikumu. Stāvēja, izteixmīgi kasīja pakausi un skatījās uz sīceni viņam saujā.
Tanu es padomāju - viņš arto zāles pīpēšanu saīsina darbadienu vaj cenšas atrast jaunus izaicinājumus?
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |