|
|
|
Maijs 10., 2007
15:21
Pirms omiņa bērēm, mamma man saka – teu būs jāpieiet tiem radiem klāt un jāaprunājas ar viņiem (omiņš bija tēvamamma). Es teicuka to nedarīšu, jo nevienu no viņiem nepazīstu, ka nevarēšu vispār pateikt, vaj tas ir rads vaj nau. Tēvs iejaucas pa vidu un saka – tā arī pateiksi; tie, kurus nepazīsti, tie ir radi.
Bet nu johaidī, kastatiepa radiem – baltās ķēves trešā augumā. Tuvākie radi bija omiņa un opapa māsīcas un brālēni – tātad kautādas vectantes un veconkuļi. Tie tad nu nāca man klāt, spieda roku, aiztika manus matus un teica: ”Vāāāāj, jaunā Rasmiņa..”
Es iecietīgi smaidīju un neteicu neko.
Viņi visi laikam senili, jo patiesībā nemaz neesmu viņai līdzīga.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |