|
|
|
Decembris 1., 2006
20:36
turpinu dzīvot pa māju.
vakardien, divas brīnišķas diennakc stundas pavadīju poliklīnikā. tur, kur gaiteņi pilni ar veciem un slimiem. pēdējās 15 minūtes, sēžot tai rindā, cīnījos ar asarām. patiesībā - brīžiem cīnījos, brīžiem necīnījos. nez, vajtur patiešām bij vainīgas tās divas stundas, vajtie slimie cilvēki, vajarī manc pretīgais klepus un tempratūra; esturtā sēdēju un neuzkrītoši slaucīju asaras.
dahteriene man saka - nujāāā, betjūsu vecumā desmit dienās netikt galā ar šitādu kaiti, tasnemaznau labi.
labrīt bļe, es nodomāju, tutakš mani ārstē, izdomā labāk ripas, kasman palīdz.
klepus? hmm. kakls tīrs, plaušās trokšņu nau, no kurienes tad jums klepus?
sajūtos kā simulante, un akal noriju pāris nodevīgās asaras. vainīga partoka es naktī nevaru aizmigt, jo nespēju beigt klepot, bļe.
esjums antibiotikas vajta neizraxtīju? aknē? hmm hmm hmm. nuta padzeriet šīs. unvēl reku aizskrieniet nodot asintiņas, paskatīsimies, kasjumstur.
manir garlaicīgi. lasīt neko negribu, tēvē nekā nau, adventes vainags uztaisīc, uztaisīc vainags, ko karināt pie durvīm, unvēlvienc, jo palika pāri materjāli, unvēl čiekuru bumba, unvēl kautkāda figņa, ko nemāku apraxtīt.
jašitā turpināsies, rīt izgludināšu veļu. vaj sākšu kautko tamborēt.
dafaj, ripas, darāt savu darāmo!
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |