|
|
|
Septembris 17., 2006
20:41
Bajsi. Sapnī mans tēvs bija nomiris, un māte par to negribēja runāt. Un es viņai vislaik zvanīju, aviņa meta nost klausuli. Pamodos sāpošām acīm un raudāju. Aizgāju tualetē, sēdēju uz poda un nekādi nevarēju nomierināties, nekontrolējamas elsas un asaras. Kaķs lūrēja pa durvju šķirbu, klāt nenāca. Pagāja labs laiks, līdz sapratu, ka tasbijtikaj sapnis.
Piezvanīju mammai, parunājām, taču nekādi nespēju izstāstīt, ko sapņoju.
Jūtos slikti vēljoprojām.
Man liekas, ka kādam vajcētu izstāstīt, betes labāk te ieraxtīju.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |