|
|
|
Augusts 21., 2006
23:11
Eslaikam aizmirsu pateikt - manir vaļinājums!
Tanu pēdējo nedēļu pavadīju, laužot savu dienas režīmu-nerežīmu, apavidu tiku pie 4 (četriem!) jaunu kurpju pāriem.
Rezultātā šodien gulēju (riktīgi gulēju, nevis vārtījos) līc pus12iem! untad gāju uz vietējo krāsu un laku veikalu, divreiz riskējot arsavu dzīvību, ejot pāri pato gājēju pāreju, uz kuras es pati pāris penjōnārus esmu gandrīz nobraukuse.
Tonis gaišāx iejaucies nekā vajcētu. Bet siena nokrāsota. Tā siena, ar bildēm. Bildes visas novācu, rāmīšus salabošu; ja vajacēs, proms. Siena vēl prasās pāris hennas-zīmējumu-inspired ornamentu. Tad likšu apakaļ bi;des - sevi un pastkarti (a.milna zīmējums, pūks ar sivnu sniegā meklē milzu lempja pēdas, tur otrā pusē raxtīc "apsveicu artoka tavi svētki ir akal klāt. untāteu arī vajag"), un savus radiniekus, vecākus makarōnu rāmī, vecvecvecvecradiniekus (tās bildes pat nau riktīgas fotogrāfijas) un omītes Viļonkuli ieskaitot.
Par viļonkuli omiņš pastāstīja, ka šams esot ļoti stostījies. Puiši šamo maziņu esot reiz no laivas ūdenī izgāzuši, untanu šams kopš tā laika raustījis valodu. Pie precēšanās esot traki bijis. Viļonkulis gribējis precēt savu Līzbeti - nesmuka gan esot bijuse, līkām kājām, un vēl vecāka par Viļonkuli, bet kotatur darīt.. Rīkojuši kāzas, bet nedēļu pirms kāzām uz vietējo draudzi no rīgas kāda jaunkundze atraxtījusi vēstuli, ka mācītājs tos abus nedrīxt laulāt, jo Viļonkulis esot solījies viņu precēt. Tāc nesmukums, viesi saaicināti, cūkas nokautas! Galgalā tomēr varējis Līzbeti vest pie altāra. Unte, kad jāsaka jāvārc, Viļonkuls nau varējis neko pateikt. Tās stostīšanās dēļ. Uzsāk, bet "jā" nevar pateikt. Salaulāc gan tomēr esot.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |