|
Augusts 9., 2006
10:09 Priekšniekpriekšniex nau uz vietas, manc mazais priekšniecelis šodien izdomāja mani audzināt. Par darbalaika ievērošanu. Esviņam prasu - nu, ko es kādreiz esmu nokavējuse? Nē, runa neesot par to. Vaj tev mani vajag 8os 30, vaicāju. Šams taisnojas: "Nē, man nē, man nevajag". Nu, a kam mani vajag tai laikā? Nevienam jau īsti nevajagot. Bet tas nau godīgi pret citiem. Nutad kas ir svarīgāk - darbalaix vaj padarītais darbs? "Ēēm... tā ir demogoģija, arkotute nodarbojies.. Nē, tutakš nedusmojies.. Bet nāc 8os30." Rīt un parīt? Abas dienas? Tu gribi ar šito panākt, ka es vairāk gribu atvaļinājumā un mazāk gribu apakaļ? Viņš ņemas man stāstīt, kaviņam vispār nepatīk, ka šādas sarunas ir, bet tas esot viņa pienākums..
Vobšem, ja manc priekšniex teix, kaman katru rīt jānāk uz darbu ar labo kurpi kreisajā kājā un kreiso kurpi labajā, tad man tas tā būs jādara. Un tas nekaska nevienam to nevajag, bet tā dara citi. Tātad vajag.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |