|
Jūnijs 20., 2006
09:54 vakar braucu ar tramvaju gar hotelderome, noskatījos uz daucajiem vīriem mellajos uzvalkos un nodomāju - hmm.. bēres iekš hotelderome, dīvajni. šodien biju gudrāka. vairāk pieredzējuse untā. nekas dīvajns vairs nelikās :)
|
11:58 Man vienc nepiepildīc sapnis - strādāt rādjo. Eskad vidskolā mācījos, tad V-pilī taisīja rādjo staciju. Es promska pieteicos dīdžeju konkursam. Mani promska nepaņēma. Es promska skumu un ducmojos. Bet kad rādjō sāka darboties, tas katru dienu uz manām rētām lēja balzāmu. Pirmkārt, ņemot vērā V-pils etnisko sastāvu, rādjo bij domāc bilingvāls. Kas manbij pilnīgi nepieņemami, kājau cilvēkam, kuram samērā nesen identitātē parādījusies nacjonājā šķautne. Otrkārt, pieņemtie dīdžeji bija tūtiņi. Pilnīgnopietni. Turklāt tie nemācēja angļvalodu, un dziesmu nosaukumus izrunāja pavisam šķērsām. "Kiss the bride" kā kiss ze bridž. Untā bezgalīgi. Tāpē varēju sevi mierināt, jo būtu visaj apkaunojoši būt par daļu no tā farsa.
|
13:05 Pamanīju jaunu eBay atkarības stadiju. Paziņojumu "You've been outbid" uztveru kā persōnīgu apvainojumu.
|
13:56 Kad padomijas beigās parādījās saldētie bulgāru kartfeļi, nutādi, jau nomizoti, jau sagriezti, pie vienām vakariņām es nopietni vaicāju saviem vecākiem, kastadtos kartfeļus griež. Aceros kā šodien, šamie smējās un teica - varbūt Marija, a varbūt Anka, a vart Bojko.
UPD: Unvēlman bērnībā tēvs stāstīja, ka uz kuģa, kur viņš strādāja, dzīvo suns, kurš esot mācējis pīpēt.
UPD: Unvēlman bērnībā pieraxtīja topogrāfisko idiotismu (ko turpina darīt vēljoprojām), jo es jaucu Skrundu ar Saldu.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |