|
|
|
Maijs 15., 2006
10:32
Akjā, esjau kādulaiku esmu apakaļ.
Laix bij fejns, komandējums nebij briesmīgi garlaicīx, brīvais laix bij pietiekoši, tas tika izniekoc pamatīgi. Tāka viss kārtībā.
Mantikaj viena zviedru sieviņa uz ielas paprasīja, vaj es nezinot, kā kurdu valodā (!!) ir paldies. Ghh, pēc kurda tātad. Nākamreiz actāšu parandžu mājās, lai izvairītos no šādām situācijām.
BET! Pirmsbrauciena piedzīvojumi šoreiz bij manam priekšniekam (mēs kopā braucām) - viņam pa ceļam uz lidostu vispirms mašīna saplīsa, a pēctamkad bij atrasc taxis, tam beidzās degviela! Viņam bij jāstumj taxis uz benzīntanku, lai tiktu tālāk. Unpēctam viņš lidostā parto samaxāja pilnu cenu!
|
15:29
Akjā, atzīmējot faktu, ka šitajā kantorī strādāju jau veselu gadu, 5dien kārtīgi sakašķējos ar priekšnieku. Un nevis tā vaj šitā, kautkāc kluss kašķis partokurš nelietis nau nopircis kaffeju, betgan tā kārtīgi - skaļi, necmuki, pilnīgi nevajcīgi, un par darbu.
Godīgsakot, es pa visu garo nedēļu biju no viņa noguruse.. turklāt 4dien pa nakti mājās, lidmašīna kavējās, tā pilna ar iereibušiem zviedru hokeja līcjutējiem, kaķis uz mani bij apvainojies par prombūtni un visulaik klaigāja, es nevarēju gulēt, un 5dien vēl jājiet uz darbu.. bwe..
nutad izbļaustījāmās. Iztikām bez persōnīgiem apvainojumiem, bet dauc netrūka.
Nupat šams nāca parunāties. Visu nedēļas nogali esot domājis - ko mēs šitā un parko es viņam tā. Bet lai es nedomājot neko sliktu, estāc vērtīx darbiniex, unka viņš mani auxtu vērtējot blāblāblā.. Man cmiekli, pateiculai noraxta uz apstākļu sakritību un miers.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |