|
|
|
Aprīlis 19., 2006
01:00
teikšu kā ir.
ir dirsā.
vispār manpēc trīs stundām jāceļas, lai brauktu uz lidostu, no kurienes lidotu uz sasodīto varšavu. un es nevaru atrast pasi. vienkārši tā. man pašai derdz šitā banalitāte, bet tātasir.
pamodināju priekšnieku, lai paprasītu, vai teorētiska iespēja tikt darbā nakc laikā ir. ir, viņš saka. tānu biju aizbraukuse uz darbu, lai pārbaudītu, vajtur, pirmajā atvilknē, pie citām persōnīgajām lietiņām, nau mana sasodītā pase. paspēju uz pēdējo tramvaju, uzmodināju sargu, aclēdzu visas četras durvis, izslēdzu abas signalizācijas. un nebija.
ausekļa ielā, uzmundrinot sevi, centos dungot, pa kronvalda bulvāri izklaidēju sevi ar iedomātām ainiņām rītnorīta lidostā, kā es izplāšu visus savus atrastos dokumentus (kaķa potēšanas pasi ieskaitot) un lūgšos, laimani tomēr palaiž. vajarī ainiņa, kurā man jājiet uz darbu un jāstāsta priekšniekiem, ka esuzto mītiņu netiku, jo nozaudēju savu pasi. un izbaudīju šitento kauna sajūtu pilnībā, man pāris brīžus likāska tūlīt vemšu - kad nonācu pie nacjonālā tejātera un saucu taxi, man sākās histērija. taxis bij klāt pēc pusotras minūtes, labi nesaklausījis manis teikto adresi, šoferis naski grieza mašīnu uz otru pusi. es viņam uzbļāvu, ka vanšutilc ir pietiekoši ērc, laitiktu uz lilijas ielu. šams klausīja un es varēju sēdēt aizmugures sēdeklī un šņuxtēt, un šņuxtēt.
tagad akal esmu mājās. naune jausmas, kurā stūrī sākt atkārtoto meklēšanu.
estevēl pasēdēšu trīs minūtes.
histērija uzmācas akal, man nau spēka tai pretoties.
|
01:49
atradu!
divas stundas. mazāk. nāk miex.
vēl jāiztaisno mati.
apgulties laix sanāx.
paldies par uzmanību.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |