|
|
|
Februāris 8., 2006
13:59
Man riebjas zirnekļi.
Espat nevaru teiktka man no viņiem bail vajkautkātā. Vienkārši šķiet neizmērojami pretīgi. Sliekas, gliemeži, tasviss ir figņa, bet vot zirnekļi bwēē.
Vakardien ievēroju, ka kaķs kautko šiverē pa vannu. Izrādāska tur ir zirneklis, ko kaķs uzskata par fejnu rotaļlietu – zirneklis no vannas ārā netiek, jo slīd kājas, un pamukt no mana zvēra ar nespēj. (Neliela atkāpe - zirneklis vienc no riebīgajiem tipāžiem – diametrā ap 3 cm un trekns, netāckā tie mazie, ar garajām kājām, bet tāc riktīgiriktīgi pretīx)
Kad es stāvēju vannsistabas durvīs, nespējot izdomāt, kotagad lai dara, kaķis rotājas – padzen ar vienu ķepu šamo prom, ar otru akal ķer. Unte manc smalkais, labi audzinātais (kāman labpatīkas domāt) lops (kā izrādās), paņem zirnekli mutē un ar slaidu lēcienu man garām, lai turpinātu rotaļāties arto istabas vidū! Man škietka es pat īsti nepaspēju iekliegties. Lainukā, es drošā attālumā (ejnusazin, janutas zirneklis izrādās ļaunc lēcējzirneklis.. untie lēcējzirnekļi kālikums visi sejā lec), lauzījot rokas cenšos izdomāt, kālai notā pretekļa tiek vaļā ar pēc iespējas mazāku iespēju uz fizisko kontaktu. Untad, kad ienāca prātā gaiša doma par putekļsūcēju, man par milzu šausmām, tas kaķs to pretīgo radījumu apēda!!!!
Kaķim guļamvieta blakus spilvenam šonakt tika atteikta. Es nespēju.
( Citreiz es rīkojos vēl ļaunāk )
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |