|
|
|
Decembris 20., 2005
17:18 - Mani svētki
Es saviem vecākiem katru gadu sūtu Z-svētku apsveikumu. Vecmodīgajā veidā, ar marku, pa pastu. Tasnekaska katru gadu braucu uz dzimteni un kopā ar viņiem šos svētkus svinu, apsveikumu sūtu tikuntā.
Apsveikums vienmēr sākas ar „Piedodiet, šogad atkal nespēšu jūs apsveikt klātienē”, un parakstos kā Staņislava.
Viņi labi zin, ka tā daru, un vienmēr gaida.
|
17:23 - Mani svētki #2
Pāris gadus apakaļ bij tā –
Ziemsvētkos manam brālim bij paredzēc būt mājās. Visi tā priecājās, jo pirmstam viņš braukāja garajos reisos, un nebija bijis mājās Ziemsvētkos vairākus gadus. Ate pasaka – jā, viņš būs, bet tasbūs tikaj pašā Ziemsvētku vakarā, lidmašīna ielido ap 8iem. Visu dienu omiņš patīkami satraukc, mamma staigā un izliekas, ka viņu tas neuztrauc, bet spriedze jūtama visu dienu. Vakarā māte aizstaigā uz savu iecienīto Ziemsvētku baznīcu (kur dievkalpojums irkā koncerc, citāta beigas), mēs pārējie sēžam un gaidām. Pus9os zvana brālis no lidostas un saka – tā un šitā, mašīnai stāvot lidostas stāvvietā, dīzelis zemās temperatūras dēļ sagājis putrā, nau iespējams mašīnu iedarbināt. Omiņš sāk klusi vaimanāt – akvaj, kasnubūs, kānutix mājās, un Ziemsvētki takš, vajmanuvaj. Nolemjam, ka jābrauc šamam pakaļ, un tēvs ar tā dara. Ārā snieg. Omiņš sāk vaimanāt biš skaļāk – akvaj, katiknu tēvs nesteidzas, slidens takš, un redzamība ar nekāda.. Māte pārrodas no baznīcas, uzzinājusi kopējo situāciju, arsāk acīmredzami nervozēt. Nutad sēžam, skatāmies Ziemsvētku tēvē programmu, gaidām vīrus mājās. Vīri nerodas un nerodas.
Ieradās ap pusnakti. Brālis lēnām, vairāk ar pierunāšanu, mašīnu bij iedarbinājis un piedabūjis kustēties uz priekšu, taču sākumā tā nebij pierunājama braukt ātrāk par 20 km stundā. Nodomājis – braux pretī tēvam. Lēnā garā dīzelim kūstot, mašīnas ātrums arsāka palielināties, taču nepārsniedza 50 km stundā. Bet uz ceļa viņi samainījās! Iedomājaties, kāvar nepamanīt mašīnu, kas velkas pretējā virzienā, ar ieslēgtām avārijas ugunīm! Īpaši, ja tieštādu mašīnu uz ceļa vēlies redzēt! Nepamanīja taču. Nujā, kad tēvs jaubij uz Jūrmalas šosejas, viņam ienāca prātā uzzvanīt brālim. Lai noskaidrotu, ka viņam jāgriežas apkārt..
Lainukā, galgalā visi bij mājās, visi laimīgi un visi priecīgi..
|
17:42 - Mani svētki #3
Mēs pirmajos Ziemsvētkos vienmēr braucam uz laukiem, pie laukomītes. Tur satiekam visus pārējos atlikušos radus. Parasti.
Kad mammasbrāls izšķīrās no sievas, un viņa ar bērniem pārcēlās uz Jūrmalu, Ziemsvētki sanāca pavisam savādāki, jo nu māsīcas un brālēnu uz laukiem sūtīja nelabprāt. Un, ja arī sūtīja, tad viņi atbrauca tad, kad mēs bijām prom.
Un tikaj pāris gadus apakaļ, mēs, ierodoties laukos, uzzinājām, ka mammasbrāls ir ceļā pēc bērniem, un tātad tiebūs Ziemsvētki, kad būsim visi kopā.
Pēdējoreiz tā bija, kad bijām vēl diezgan mazi, unte – 13 pieauguši cilvēki laukomītes lielajā istabā – unkaesjums saku, bērnībā tā istaba bij lielāka.
Idillei pa vidu – mammasbrāls (pēc profesijas mežsarx) ienesa eglīti, māsīcas to pušķoja, mēsar mammu saiņojām laukomītes adītās zeķes (daļa no tām mitras, jo izmazgātas tikaj pirms pāris stundām – un tā ir vienmēr), laukomīte ar manu tēvu kašķējās virtuvē parto, kādai jābūt mērcei un kas jāliek klāt pie štovētajiem kāpostiem– pazuda elektrība!
Wiiiiiiiii
Tasnuganbij jautri.
Sameklēja visus sveču galus. Iededzināja visus lielos keramikas svečturus, kas parasti jau stāv tikaj smukumam, sadedza eglē sveces. Unta varēja nosēsties stūrī un skatīties uzto, kādas maigajā gaismā ļaužiem sejas, kādas visiem acis spožas un mutes tik smaidīgas!
Taisnivaj žēlka pēc pāris stundām elektrība bij apakaļ.
|
17:57 - Mani svētki #4
Dara tā.
Četras nedēļas pirms Ziemsvētkiem pāris kilogramus uz pusēm pārgrieztu apfelsīnu pārlej ar kādu jaunu, lētu baltvīnu. Vēlams kādā aizvākojamā traukā. Tātad, aizvāko un aizmirst. Nedēļu pirms svētkiem paklūp pār zemgalda nolikto pieclitru burku, tāpēc par to aceras. Tad apfelsīnus izspiež tanī skābulī un iegūst duļķainu šķidrumu ar apfelsīnu biezumiem. Lej katlā un karsē. Pieliek bišku cukuru, un rumu vaj konjaku (kas labāk garšo), un kanēli bišku, un kānubez krustnagliņām. Karsē tikaj, kamēr cukurs izkūst, nekādā gadījumā nedrīkst uzvārīt – jotad zaudē vērtīgo alkō :))
Tad šitais dzēriens jāatdzesē, jāfiltrē un jēlej pudelēs. Uz pudeles jāuzlipina etiķete ar „Īpašais Ziemsvētku dzēriens” vajko tamlīcīgu.
Svētku laikā jālieto pašiem (iekšķīgi), jādzirda draugi, radi un paziņas.
Viss!
|
|
|