|
|
|
Maijs 27., 2005
11:53 - Anonīmo ceriņu lauzēju sanāxme
Labdien, mani sauc vīpsna, es gribēju naktī iet ceriņus salauzt.
Bet.
Sākumābij pārāk agrs, pēctambija pārāk tumšs, apēctam nāca miex, un galugalā akalbij jāiet uzdarbu.
Nesalauzu, bet vēljoprojām gribu.
Ko darīt?
|
12:53
Ne tikaj ceriņi notiek katru gadu. Notikumi atkārtojas. Piemēram.
Šorīt pirms pus7iem zvans pie durvīm. Es promska nolemju ignorēt. Zvana uzstājīgāk. Arpūlēm turu acis vaļā, atrodu kādu apģērba gabalu, eju pie durvīm un prasu, lai zvanītājs atklāj savu identitāti. Man skaidrā latviešu valodā atbild: „Santa!”
Hmm.. Es nevienu Santu nepazīstu, saku. Un tā arī ir.
Tam seko pauze un pēctam sašutuma pilns texc, nokā uztveru tikaj atsevišķas frāzes - „salauzta pastkaste”, „visu māju jau apskraidīju”, „jajau nevajag”, „nampārvalde” un visbeidzot „žurnāls”. Āāāā.. Izrādāska tanti nesauc par Santu, betgan manc glancētais žurnāls pienācis.
Pastniece nepamanīja manu īpašo, atsevišķo pastkastīti. Tāpatkā pirms gada.
|
21:21
Bļin, nakarkala partām lietām, kas atkārtojas.
Kaķs akal izkrita pa logu.
Šoreiz tikaj pa otru logu un, atšķirībā no iepriekšējām reizēm, šoreiz sasitās. Laikamjau uzkrita uz kautkāda betona gabala.
Dzīus ir, veterinārārste telefōnā teicaka ja šams iekšēji nenoasiņos un nenomirs, tadlairīt nesu uz klīniku. Bet tagad lai lieku viņu mierā un neaiztieku.
Neviena kāja nau lauzta, bet galvai neļauj skarties klāt. Manšķietka viņamir sasistas plaušas, jo elpo bajgi saraustīti un viņam elpojot var dzirdēt trokšņus, un uz zoda asinis bišku.
Viens labs rādītājs gan ir – kaķs piecēlās un aizgāja līdz savai tualetei pačurāt. Divreiz tikpa ceļam atgūlās atpūsties.
Un kliegt viņš ar nekliedz. Vairs nē. Tadkad es viņam pakaļ aizgāju, tadgan ņaudēja.
šausmas, kā es negribu, ka viņš nomirst.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |