|
Maijs 20., 2005
13:29 Isstaigāju viesturdārzu. Nācu apakaļ, ēdu avanti. Tikdikti kautko stāstīju, tā žestikulēju, nemaz nepamanīju, kaman no kociņa saldējums nokrita. Blakusgājējs/ stāstaklausītājs uz šo faktu norādīja tieši, sakot: „ev, cienītā, teureka salčux nokrita”. Smējos pamatīgi, skaļi un ilgi.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |