|
|
|
Maijs 12., 2005
12:34
Esmu iesēdināta citā kabinetā draucēties ar citiem kolēģiem. Manā uztverē lēnām sāk izkristalizēties tie, arkuriem vispār naujēgas runāt. „Viņas nevienam nepatīk” pačuxt manc cienītajs priekšniex, kad viņa kabinetā sēžu, šūpoju kājas, dzeru kaffeju un atbildu uz viņu interesējošiem jautājumiem. Tagad lielākoties esmu ceļā starp 2.stāvu un 4o. Augšā lejā, augšā lejā.
Uzdevums! Ja zināmska starp katru stāvu 3 pakāpienu posmi, katrs pa 9 pakāpieniem. Cik kaffejas es šon izdzeršu, ņemot vērā to, ka man ir sarkana krūze un pie durvīm šon sēdējā policisc ar ūsām?
|
12:38
Ā! Vakar manbijtasgoc pabraukāties ar brāļa jauno mašīnu. Pirmais ātrums, sāku braukt, otrais ātrums, piespiežu gāzi, oj, spidometrā simc.
Oh lord, won’t you buy me a mercedes benz and instead of the colour tv make my dad into a gas station owner.
|
12:40
Unvēl manšon ir nejēgā skaistas zeķes – mellas ar sarkanu vīli.
|
12:41
Unvēl es..
Nē, nekas.
Esmu runājusi.
|
15:15
Eskad maza biju, raxtīju dzeju. Dzejoļi ganbij tādi – nekādi. Par dzērvēm, kuras nekad nebiju redzējusi, par sauli, kas spīd acīs untā. Manam omiņam gan proms patika, nevienc cic īpašu sajūsmu neizrādīja.
Vēlāk espakluso raxtīju stāsteļus par Mīlestību. Nujā, man bij kādi gadi 12, jautad biju vieda un dzīvesgudra – un es raxtīju tāstus par 12gadīgām bārenēm, kuras iemīlas astotās klases fejnākajā pujkā un Cieš. Laikamjau lielāko daļu no stāstiem aizņēma nabaga bārenes apģērba un manis izdomātu vietu un priekšmetu apraxti.
Aha, raxtniece no manis visai vāja –tābij tad, untagad arnekas nau mainījies :)
Atos stāsteļus es raxtīju tāpēcka mana labākā draucene ar raxtīja – viņai bijtāda liela klade sarkanos vākos, kurā raxtījās stāsti par Mīlestību. Atšķirībā no maniem visai vājajiem centieniem, viņas stāsti bija incanti – viņa raxtīja par pieaugušiem cilvēkiem (nutā, kuriem bija jau 18), kuri brauca ar močiem, ballītēs piedzērās, cieta avārijās un beigās taisīja pašnāvības. Galveno varoni sauca par Jolantu, man arī tika veltīta kāda pozitīva varone otrajā plānā.
Viendien viņa pateica, ka sarkanā klade ir sadedzināta. Vēljoprojām nesaprotu, kāviņa to spēja.
Nupat aissūtīju viņai esemes paršo tēmu. Un viņa?! Izliekaska nesaprot, parko es runāju!
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |