|
|
|
Marts 15., 2005
21:46
Laiskojos. Tākā man atvaļinājums tika piešķirc pilnīgi necerēti, pilnīgi nepelnīti un ļoti pēkšņi, tad es nemaz nepaspēju sadomāties, kotikvien izdarīšu, kurtikvien nebraukšu un kotikvien nesatikšu. Unta nu es tā.. savā nodabā šuju aizkarus, palasu, eju padzert kaffeju ar sen nesatiktiem ļaužiem (alfabēta secībā), atsāku iet uz dejām, aizstaigāju līc universitātei, sāku gatavot seu ēdienu. Īpaši nesaspringstu neuzko. Nebūtu pa vidu gadījušies aizmirstie semināri, vispār iesūnotu.
6dien ieklīdu darbā – manlikāska tur atvilktnē mētājas mana pase (kas dīvainā kārtā izrādījās patiesība), staigāju pa tukšo kantori, svilpoju un salīmēju kolēģiem pilcpalvas-zīmuļus-linjālus ar skoču pie galda. Viņi 1dien bajkpriecājās, no pus8iem pauda savu prieku īsziņu veidā. Domājaka guļu vēl. Amani kaķs modina pus8os – lai dodu šam paiku. Sēž blakus spilvenam un baxta man degunu. Un būtībā viņam retikad bļoda tukša. Garlaicīgi laikam, kad pamodies. Jo tajā laikā parasti es pār viņu klūpu, skraidot starp vannsistabu, skapi un gultu. Mācētu šams lasīt, varētu no rītiem likt man mieru, palasīt Runča Mura memuārus un man pēctam izstāstīt..
Mūzika: Bilja Krstic & Bistrik Orchestra - Veliko narodno
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |