> Jaunākais > Arhivētais > Draugi > Par sevi
Februāris 24., 2005
Noņēmu gredzenus, auskarus, un lūkojos uztokā mani nadziņi šon piestāv klaviatūrai – klaviatūra proms garlaicības kalngals – kantora pelēkā (vulgaris), tikaj krievu burtiņi sarkani sazīmēti uz taustiņiem. Tieštāpat arī manas rokas – būtībā parastas, pieci pirksti katrai, tikaj nadziņi tikpat sarkani kātie krievu burtiņi.
Oj, šon kautkā runājas deminutīvos. Piedodiet, deminutīviņos.
Paņemšu krūzīti, uztaisīšu kaffejiņu, pusdienslaiciņā neiešu, lai ātriņāk varētu no darbīša aizlaisties. Māmulīte kapitālpilsētelē ieradusies – vakariņa gaitiņa paredzama jau tagadīt – kaffejiņa un kāda izstādīte, pēctam šampanietītis un kāda izrādīte.
(10 izteicās | m?)
(12 izteicās | m?)