|
|
|
Februāris 22., 2005
12:53
Este nesen dzēru keffeju un pīpēju, un parto spriedu. Par pīpēšanu. Sākās artoka kāc klātesošais cēla gaismā faktuka reka Latvija neko neatpaliek no pasaules plaušu vēža saslimstības ziņā, tikaj te notā mirst krietnivien vairāk kā citur. Untadnu atkal panesās sarunas par pīpēšanas ierobežošanu. Bet galvenais mehānisms, kā to ierobežot, izrādāska ir pīpēšanai atļauto vietu minimizēšana (kvantitatīvi, ne fiziski). Proti – aizliegs pīpēt publiskās vietās, pie valsts un pašvaldību iestāžu durvīm, sabiedriskā transporta pieturās un visur, kur dod ēst.
Es aš nosēcos. Un nejaunu partoka es tagad bajsi ierobežotā kļūšu. Visvairāk mani sadusmoja tas, ka šits tadnuir veids, kā panākt, lai latvieši mazāk mirtu no plaušu vēža! Nevis medicīnas sistēmas sakārtošana, lai veicinātu agrīno diagnosticēšanu, pat nevis sasodītā nodokļa pacelšana tabakai! (žesc) (žesc) (žesc) Un izstāska lielākā daļa ļaužu tā domā, parto domā un uztraucas. Itkā tā patiešām būtu valsti graujošākā problēma..
Un vispār, jajautā pīpēšana ir visa ļaunuma sakne, tad aizliedziet vispār. Ar likumu. Janotā atrisināsies sociālās problēmas, ieviesiet kaut publiskus miesas sodus. Atmetīšu pīpēt uzreiz, divreiz nedomājot, ja tāpēc (piemēram) skolotājiem algas paaugstinās.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |