|
|
|
Decembris 21., 2004
14:06
Sēžu katedrā, pie sveša galda, ēdu svešas piparkūkas un gaidu doktorantūras komisijas priekšsēdētāju, lai ar viņu iepazītos. Un, lai viņš parakstītu manu burvīgo doktorantūras pētījuma pamatojumu. Akjā, pamatojums tapa šorīt – stundas laikā uztaisīju uzmetumu un nācu uz universitāti pie pasniedzējas papļāpāt par iespējamajiem (noteikti – ļotiļotiļoti daudzajiem) labojumiem. Unšīman saka – ahacūtījāt man elektroniski? Brīnišķi, palabosim, un šon (!!!) dosim prom.
Nu, palaboju uzmetumu, ieliku atsauces, galugalā pamatojums sanācis tāāāāds... ēēēm.. nūūū.. vobšem sapratāt.
Aijnu, nevienctakš nezin, ka esto stundu raxtīju.
Gaidu. GAIDU.
Tagad sāku satraukties. Figviņzin parko.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |