Man patīk mans brālis.

Lai arī viņa intereses aprobežojas ar mašīnām, audio tehniku, pc spēlēm, meitenēm un peintbōlu, viņš ir mans lielais brālis. Viņš man dod braukt ar savu mašīnu (jo viņš nezin, ka vienai no iepriekšējām mašīnām apskādēju aizmugurējo bamperi un benzīnbākā caurumu uztaisīju hehe). Pateicoties viņam, es zinu kasir interkūleris un zemspiediena turbīna, priekškam tieir, kātie darbojas ūtētē. Viņš man pastāsta, kurai no pēdējā laika spēlēm esot labākā grafika. Viņš man liek  klausīties kautkādu club/house/ejnuviņsazinko, nosēdina mašīnā aizmugures sēdeklī pa vidu, kur zemie vislabāk skalda nierakmeņus, skatās uz mani mirdzošām acīm un prasa: „Dzirdi? Jūti?”

Nujā, esprotams par viņa interesēm smīnu un atklāti ironizēju. Viņš protamska neļaunojas.

Viņš nekrietni izturas pret meitenēm. Viņa meitenes visas kā likums ir ļoooti cmukas un tikpat ļoooti dumas. Kā novēroc, viņa meitenes pie iespējas ar mani grib draudzēties un pēctam sūdzas, partoka viņš tācunšitāc. Un tad es iestudēti paceļu uzacis un jautāju: „Vajtu patiešām domā, ka viņš tevi krāpj?” Nu, kautkātā.

Nebūtu viņš mans brālis, es viņu neciestu. A viņš ir, un man viņš patīk :))

Akjā! Es šitote tāpē raxtuka mēs ar šamo šonakt pļāpājām līdz puspieciem par neko, man tagad darbā miex nāk, viņš manās mājās guļ, nelietis.