|
|
|
Jūnijs 11., 2004
16:14 - gaaaarrrrlllaaaaiiiiiciiiibaaaaa
Šodien roka neceļas neko derīgu darīt – nu, derīgu sabiedrībaj, ekonōmikaj, valstij untā. Bez tam – šon uzliku pērles, kas nozīmē, ka manjau kopš pašarīta ir šitāc garstāvoklis. No rīta pat pastrādājās, tagad gan nekādi – laikam limic izsmelc.
Nubet ko lāgā var izdomāt interesantu padarīt, lai taipatlaikā no malas izskatītos aktīva darbība? Nuvot raxtīju savā nodabā mejlus draugiem/radiem/paziņām (kautgan, es šķiet nemaz nezinu neviena sava rada īmejla adresi). Tātad koriģēju – raxtīju savā nodabā mejlus draugiem/paziņām. Uzrakstīju draugam trīsrindas, izdomāju, ka patiesībā sen nau dzirdēta drauga balss, jāņem un jāzvana labāk. Kolēģiem nau obligāti klausīties pusi no tavām sarunām, tāpēc nākas vien iekārtoties virtuvē ar telefōnu un tajā iebūvēto okeānu. Nu un pēc tam, kad nāku ārā no virtuves pārsmējusies sarkana un noklausījusies asprāšu piezīmes parto, pēcKĀ tas izklaisījās (pēckāgan var izklausīties virtuves piesmiešana?!?!), sāku garlaikoties ATKAL.
Pabungāju pa galdu, neuzkrītoši paurbināju degunu, pakasīju pakausi.. Eh, aizgāju līdz sekretārei priekštelpā. Zinot viņas darba pienākumus, viņa vienmēr garlaikojas. Pagarlaikosimies kopā? Mēģināju uzrausties uz letes, neizdevās (lete ir pārāk augsta un es pārāk neveikla). Sekretāre ķiķināja, man kļuva vēl garlaicīgāk.
Untadnu man ienāca prātā kaut ko iežurnalēt, bet (vajmanu vajmanu) garlaicība pārmākusi manus attālos domu nostūrus, strebju kaffeju un domāju neko.
Re, šitais man uzraxtījās.
Nenormāli aizraujoši.
Garastāvoklis:: .x.....X......x........x..
Mūzika: kāc skumjš pūtējs pūš kautko
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |