|
|
|
Maijs 26., 2004
13:57
Maisu kafiju, cenšoties no putiņām izveidot kaut ko skaistu. Nu no tām putiņām, kaspavidu starp pašu kafiju untās smaržu.
Sanāk patiešām fejni, galvenais aizraujošs process. Īpaši aizraujoši tas izskatās, kādam skatoties no malas. Nupat kolēģis, garām ejot pajautāja, vaiman viss kārtībā. Uzspēlētā iejūtība un ieinteresētība ir viens, bet estētiskā baudījuma pilnīga noniecināšana ir pavisamkascic.
Derētu kādam ieskatīties manā kafijkrūzē un sajūsmā noelsties, un pēctam mīļi uzprasīties, lai es pamācu.
Bet neviens jau tā nedara, tāpēc teu, mans mazais lasītāj, izstāstīšu bez prasīšanas. Tas jādara tā – karote jāpaņem rokā brīvi, taču pietiekoši stingri, lai tā nekristu ārā no rokas. Ar karoti vienmērīgi jāmaisa kafija, tad spēji jāmaina maisīšanas virziens. Pie nepieciešamības jāatkārto. Tad karote jāņem ārā un jāskatās, lai uz tās paliktu putiņas, jo to atkal iemērcējot kafijā, iespējams iegūt laukumus ar palielinātu putu koncentrāciju.
Tā ir tehnika, pārējais – improvizācija.
Mūzika: kautkas sens no Pixies
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |