Nesen MEZZO redzēju Ezīti miglā. Oriģinālvalodā ar subtitriem franču valodā ( sirdi plosošais „Joooooooožiiiiiik” tika tulkoc kā „Herisson!”, laikotas arī nozīmētu :)))

Es protams nevarēju nociesties un fixifixi ar šo filmiņu apgādājos.

Skatījos, smaidīju, vēlvairāk skatījos, vēlvairāk smaidīju…

Aceros, ka man bērnībā Ezīc miglā žutka jaunu nepatika. Likāska murx baiss, tur bij tikaj viena cmieklīga vieta – kur Ezīc, pēc tam, kadbij labi sabijies no mega-pūces, to nosauca par Psihopātu.

Vispār jau mazliet pieaugušāki bērni tās filmiņas uztver pavisam savādāk, un nemazarne sliktāk. Es tā, par bērnu multenēm kopumā. Jo galugalā – lielākoties jau tās multfilmas taisa saprātīgi radījumi ar zināmu dzīves pieredzi un domas gājienu. Tāpēc arī bērnu multenes skatoties tagad, tās liekas PAT viedas..