|
|
|
Oktobris 21., 2007
18:41
Nupat te gribēju ieraxtīt:
"piezīme sev, lai neaizmirstu - esmu atkal pavisam brīva meitene."
Tam vajcētu izklausīties sarkastiski, itkā man patiesībā būtu vienalga.
Bet sasodīc, tā nemaz nau.
Šīsdienas skaidrošanās rezultāc - esam atseviški, pavisam.
Es izliku sevi visu, atšķirībā no citām reizēm, kad sakniebu lūpas un teicu labičau. Es pateicu visu, jo man nezkāpē likās, ka tas kautko mainītu. Taču tā nau, tas neko nemaina.
Varu vien sev piezīmēt, lai nepiemirstu nākotnē - nesaki neko, labāk pieklājīgi atvadies, tā tu noteikti nepazaudēsi seju.
|
Comments:
Man arī dziļā jaunībā likās, ka vajag tikai visu izrunāt, un tad viss būs izrunāts. Fiksi sapratu - viens ir tas, ko es saku, pavisam cits - ko otrs sadzird. Kopš tiem tālajiem jaunībslaikiem vairs neizskaidrojos.
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}