|
17. Mar 2016|20:27 |
|
Esmu birojā viens, un dārdinu šo (Džamirukvai). Man viens no visu laiku visvisvisvisvismīļākajiem albumiem. Jāni Kalniņu esmu redzējis arī dzīvē, piemēram, Berlīnē, bet ar draugu vīlāmies priekšnesumā, un koncerta vidū piedzērāmies ar holokausta upura dēlu, kurš ir žīds un apprecējis kārtīgu poļu katolieti. Es vēl nekad mūžā nebiju tā vēdinājis dvēseli vācu valodā. |
|