Nu re, TVNet's kļuvis par pirmo mediju LV, kas pievērš tik pastiprinātu [var, protams, lasīt arī - pastarpinātu] uzmanību Libānas un Izraēlas konfliktam. tīfaunet's saķīlējuši pat speciālu informācijas bloku, ko iebakstījuši galvenajā navigācijas slejā. eu, kompadres, tad jau jātaisa arī speciālais Irākas, Eiropas Savienības, Kaukāza, Āfrikas, bet jo īpaši - Krievijas superinformācijas bloks!

Amerikāņu mediju pētnieki pirms daudziem gadiem izvirzīja pamattēzes par to, cik nu kurā reģionā plašs interešu loks par notikumiem dažādos pasaules punktos. Bet tā pamattēze joprojām ir palikusi tā pati - ļoti lakoniska - jo tālāk no manis kas notiek, jo mazāk mani tas krata. Piemēram, amerikāņu štatu lokālajos medijos [medijs, kas netiek izdots štata galvaspilsētā, bet citās lielākajās pilsētās] galvenā interesējošā informācija ir sekojoša: nekrologi, pazudušie suņi un kaķi [atsevišķos lokālajos medijos tas pat ir pamata ienākumu avots, jo cilvēki maksā par fotogrāfiju un informācijas publicēšanu, turklāt šādi bloki aizņem diezgan ievērojamu platību laikrakstu lapās], vietējās lielpilsētas galvenā informācija, un tikai tad seko valstiska rakstura svarīgākā informācija, kā arī lokālā mēroga sporta un zināma daļa kultūras informācija. Bieži vien ārzemju informācija nemaz netiek publicēta, atsevišķos gadījumos tikai par kārtējiem kritušajiem amerikāņu karavīriem Irākā vai kur citur [turklāt tā ir informācija, ko sniedz Baltais nams, nevis informācijas avoti karstajos punktos, turklāt šajā gadījumā nav runa par informācijas ticamības faktoru, kas ir jau pilnīgi atsevišķs sarunas temats], vai postoša zemestrīce, politisko ienaidnieku radīta problēma, utt. Eiropā tas ir mazliet citādāk, un tomēr pamatā tā virzība ir līdzīga. Kaut vai mūsu reģionālajā presē: vai tur atradīsi ziņas par Irāku, Libānu vai ko citu? Tur pat bieži vien valstiski svarīgākās ziņas nav atrodamas... Politiķu runas par pilsoniskas sabiedrības modeļa veidošanu ir tukšs numurs - ej nu radi, piemēram, zemniekam izpratni par to, kas vispār ir pilsoniskā atbildība.

Te nu ir tas jautājums - cik mūs pašus LV interesē karadarbība starp Libānu un Izraēlu, un cik vispār mūsu zemes iedzīvotāju vispār zina šī konflikta izraisīšanās vēsturi un iemeslus? Vispār zināms fakts, cik LV dzīvo tā saucamo ebreju, kuriem radi un draugi pārcēlušies laika gaitā uz tā saucamo etnisko dzimteni, bet tiem tāpat īsti nekrata, kas tur, tā sauktajā izredzētajā zemē, notiek. Vairāk vajadzētu pievērst uzmanību pašiem sev, kas notiek apkārt, nevis meklēt baļķīšus un skabardziņas citu acīs, piesaukt nemitīgi okupāciju, klanīties Eiropas virzienā, tēlot demokratīvi lojālos diplomātus, kas diez ko daudziem nesanāk, utml. - izteikties fantastu manifesta formā - tāda kā mūsdieniski populistiska tēlainās izpratnes izpausmes forma.

Bet tāds jau tas pēc būtības stilizēti samākslotais mūsdienīgais latvietis ir - paskaties, kas tur otram mugurā vai somiņā, un tu sapratīsi, kas pašam trūkst.