Labi ir tur, kur mēs neesam. (Antuans de Sent Ekziperī "Mazais princis".)
bet šobrīd man ir labi, tur kur esmu!(:
dīvaini! vispār jau es piekrītu Ekziperī.sanāk, ka es neesmu tur, kur tagad esmu...
eh. baigā putra.

Neej garām,
Jo tu esi atoms
Manā neatklātā molekulā,
Frāze – neatklātā teorijā,
Zvaigzne – neatklātā galaktikā.
Netici tiem, kuri gudri melo.
Katrs pretimnākošais ir Kolumbs,
Un, ja pārāk maz ir Ameriku,
Tici –
Tā nav Ameriku vaina.
Pārāk maz ir stipru karavelu,
Pārāk saudzīgi un maigi
Sirdis plosa kilometru ērgļi,
Neprot, neprot cilvēkbērnu āda
Saules gaismu pārvēst hlorofilā.
Cilvēks paliek daudzsološs kā pumpurs,
Viņam bail no zieda eksplozijas.
Neej garām,
Nebaidies
Uin tici –
Neizšautas patronas ir smagums,
Neizglāstīts maigums – tās ir sāpes,
Nenopļauta zāle – tā ir kūla,
Bet vienalga – tu man paliec atoms.
Un vienalga, kas man dzīvē būsi –
H20 vai ķēdes reakcija,
Grūtums mans vai mana vienaldzība –
Viss vienalga – tu man kaut kas esi,
Viss vienalga – tu mans atoms esi,
Un tu zini, ka viens atoms maina
Visas cilvēciskās asinsgrupas.
Nepazūdi.
Asins pārliešanā
Tad var iznākt liktenīga kļūda.

Vācietis Ojārs. (:
pateicos māšelei jau atkal!

Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp,
Pats visas elles var paciest.
Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp,
Un kad viņš skatās tev acīs
Un mēmi klusē, un nelūdz nekā,
Lai sāpju smagums tiek dalīts.
Visbriesmīgāk ir, kad otram sāp,
Un tu nezini, kā lai palīdz.

Feins Ziedoņa dzejolīts. bet vispār tasnība viņam. nu kā Tu lai palīdzi cilvēkam, kurš nesaka ko palīdzēt? un vēl vispār, ja arī pasaka savu lielo bēdu - nu kā lai palīdz, ja tur nav iespējams palīdzēt?
eh. vieglāk būt cilvēkam, kuru nekas neinteresē. cilvēkam, kurš pārāk nepieķeras apkārtējiem cilvēkiem.

un vispār! jāiet skatīties Hauss! (:

nogurums.neliels.
bet bija jauks vakars vēl jaukākā kompānijā. vārdu sakot klaudijošanas iesākums bija visai izdevies. (:
pica bija ņamma. mm... un lielajai ūdenspīpei ar nav ne vainas. :)
tagad vajadzētu saņemties un ieiet agri gulēt, jo rīt agri, ļoti agri, braucam pie ōmes kartupeļos.
eh. dzīvei tomēr ir savs skaistums. (:

nesen sapratu to, ko pirms aptuveni gada man teica kāds labs draugs stājoties seminārā. tajā brīdī man tas šķita diezgan smieklīgs un nenopietns skatījums uz sevi, apkārtējo dzīvi. bet tagad es sapratu. nu es saprotu, kā tas ir!tagad es saprotu, ko nozīmē bailes no tā, ka kļūsi tāds, kādi ir Tavi vecāki (sliktākajās īpašībās). bailes, ka Tu to nespēsi mainīt. bailes, ka Tu varētu sabojāt dzīvi gan savam mīļajam, gan vēlāk arī bērniem.
bet es nepakļaušos. es neļaušu šīm bailēm mani ietekmēt.
mēs taču katrs varam ietekmēt savu dzīvi!un tādi, kādi mēs būsim - par to esam atbildīgi mēs paši. vai ne?!

fascinē cilvēki, kuri pievienojas vienā dienā veselai čupai draugiem.lv domubiedru, tad kādu brīdi ir biedri, un tad vienā jaukā dienā atkal masveidā pamet šos domubiedrus.

atkal kaut kas jauns.
šodien atklāju jaunu pastaigas veidu - viens, pats ar sevīm un vēl ar Kādu. burvīgi! vajadzēs biežāk tā!
tāda fantastiska prieka sajūta. (:
un tikai tāpēc, ka aizgāju uz Misīti un pēcāk uz jūriņu.(: jūra šodien tāda visai mierīga. nebija liels vējš. būtu bijis skaisti, ja vējš būtu. bēt tāpatās jau bija labi. (:
savos 18 dzīves gados, no kuriem 10 dzīvojos tik tuvu jūrai, es tik reti viņu apmeklēju! un vēju arī tikai visai retos gadījumos izjūtu. bet vajadzētu biežāk! vējam ir spēks izpūst manu smadzeņu podu līdz jaukai sakārtotībai (lai cik tas nesakarīgi neizklausītos).
eh. būs vien draudzene jūra jāapciemo biežāk. jo pie viņas tak visai bieži ciemojas draugs vējš! (:

dīvaini.
citiem ģitāra ir stila priekšmets - vienalga, vai māku spēlēt vai neprotu, bet vesela fotōsesija man ir ar ģitāru.
šito es neizprotu... tā dīvaini liekas.
bet tas jau atkal kārtējo reizi mans subjektīvais viedoklis, kas reti mēdz būt objektīvs.

"If you must cry, cry like a child. "You were once a child, and one of the first things you leamed in life was to cry, because crying is a part of life. Never forget that you are free, and that to show your emotions is not shameful. "Scream, sob loudly, make as much noise as you like. Because that is how children cry, and they know the fastest way to put their hearts at ease. "Have you ever noticed how children stop crying? 'Mey stop because something distracts them. Something calls them to the next adventure. "Children stop crying very quickly. "And that's how it will be for you. But only if you can cry as children do."

no maktuba.(:
ja vien mēs varētu - raudāt kā bērni, uztver kā bērni, aizmirst tikpat ātri kā viņi. bet mēs, šķiet, nevaram. tā tā pasaulīte veidota!(:

vienkārši šis tekstiņs aizķērās. (:

tas laikam tā ir.
es atkal gribu raudāt. es gribu iziet pastaigot!sasodīts!man ir tik daudz draugu, paziņu, bet kurš tad ar manīm izies pastaigot? man patiesi uzdzen šausmas tā skolas būšana...nē! nevis šausmas, bet raudienu.
gribu kaut kur tālu prom! tagad un uz vietas! citreiz nederēs!
tik ļoti ļoti gribu... ka pilnīgi [klusums. laikam.]







ejam trakot?! lūdzu?!

man ir jauka rōzā kediņa!
tāda maza un KEDA! :D
vispār jau tas rōzā...eh.bet keda paliek keda. arī rōzā. un zeķīte ir zaļa.
pa smuko kopā! (:

secinājums - man vajag nogurumu, darbu, pārslodzi, lai es justos labi - lai es būtu optimists!

šodien vienkārši bija jauka pirmsremonta tapešu plēšana! man tīk ļoti patīk! (:

sēžot pie Nīcgales baznīcas, man kāds ļoti jauks cilvēciņš stāstīja par latviešu filmu, kas uzņemta 60tajos, bet pirmizrāde tai bijusi tikai 80tajos, par to, ka tajā ir Im.Kalniņa dziesmas, un vispār jauka filma.
tā nu es, atceroties dziesmu Viņi dejoja vienu vasaru, atcerējos arī par šādas filmas eksistenci. atradu nosaukumu. meklēju. atradu. noskatījos! četri balti krekli.patikās. tikai nobeigums tāds- nū nezinu.varbūt jānoskatās vēlreiz.
tagad gribu mūziku iz filmas!imis tak ir fōrš!

gribu atkal izlīt - tā līdz ādai. tā, ka tuša pilnībā iztek. lai neviens neredzētu, ka raudu. lai neviens nejautātu, kas noticis. bet tieši tagad. rīt vairs nē. un arī ne pēc 5ām minūtēm. tieši tagad.

jupī!
es jau domāju, ka šovasar nebūs! bet tomēr ir!
stāvu ar mammu veikalā, pērku drēbītes, pie viņiem durvis vaļā, jūtu kaut kas matos, ņemu ārā - kāpēc man veikalā dadzis matos, sviežu pie zemes - spindzele!un viņa man vairākas reizes pirkstā iekoda!:D
labi,ka man nav alerģija.

Kurmītis šodien uz Jelgavu aizlaida.viņš jau 5dien būs mājās. bet tomēr. pēc tam atkal prom. skumīgi - tomēr labākais draugs.
un stūlbākais ir tas, ka nākamgad arī es savus mazos un ne tik mazos, mīļos un reizēm arī skarbos pametīšu tā paša iemesla dēļ. un tā pamešana - ne jau tā burtiski. vienkārši mēs vairs nevarēsim darbadienas vakarā sazvanīties un iziet pastaigot vai iztrakoties, vai vienkārši pasēdēt un padzert tēju. dīvaini.
bet nedrīkst dzīvot atmiņās!
viss nāk un mainās! un labākie draugi tik un tā mēs bijām, esam un būsim!(:

ģeniāli!
šī diena ir ar tik daudz krasi atšķirīgām sajūtām ,ka man šķiet... es nezinu kā justies!
eh. jāklausās jaukā dziesmiņa. patīk šobrīd man jorspeis debesis ir tuvu klāt. ņemot vērā, ka beidzot sapratu, kamdēļ es viņu dungoju līdzi, kad Rīga viņu dziedāja, man vēl vairāk viņa patīk. (jo beidzot ir beidzies apmulsums! :D )ā. un vēl mēs viņu šodien dziedājām. Misītē - bija jauki. tā - beidzot šķita, ka dziesma atkal pēc ilgiem laikiem nedziedās tikai tāpatās, bet gan nāk no manis pašas ārā. par to liela priecīte -liek pat daļēji aizmirst visas tās draņķībiņas. njā. bet tā jau tikai daļa manas dienas. daļa manas dzīves. jāatcerās šodien tā! (: (man patīk māšeles smaidīši!) (:

šausmas!
liekas pozitīvisms arvien no manis atkāpjas. šķiet, esmu nonākusi kaut kur tur, kur nebūtu jābūt. šķiet, uztveru visu tā kā nenākas. vispār jā. lasos te visu ko, mēģinu uzklausīt cilvēkus, mēģinu visu vēl joprojām uztver pozitīvi, bet nesanāk. bet varbūt arī nevajag?! varbūt vienreiz par visām reizēm laist ārā savu pesimistisko nomāktību?! nezinu.
atzīšos - man ir grūti palikt malā, palikt persōnai, kura tikai uzklausa. ja vien es varētu palīdzēt. ja vien... bet ir lietas, kurās neviens nevar palīdzēt.
sasodīti nomācoši! laikam man ir rudens klāt. kaut gan rudens ir ļoti skaists - tās lapas!mm... laikam vajag kaut kur izbraukt. uz kādiem laukiem kādā saulainā dienā. nē! nevis uz laukiem, bet vienkārši - kādā piknikā! ar draugiem...jā. draugi!sasodīts! šogad būs grūtāk - vairs nevarēs aiziet pie Gēbeļa un pasēdēt, iziet pastaigāt. arī Agnese laikam ir citur. un Anita...viņa ir tepat, bet tomēr - aizņemtība. paliekam mēs - maziņie! bet arī jau ar savām "lielo" lietām. cik ļoti es gribētu atpakaļ pagaišo gadu!un tagad es novērtēju, bet ir jau par vēlu. žēl. žēl, ka mēs nespējam novērtēt patiesi labo un skaisto tad, kad viņš ir.
un vēl man ir žēl, ka mēs vairs nespējam kaut ko uztver ar to vienkāršo bērna priecīti! bet kurā brīdī tā pazūd?! laikam, kad nonākam tajās problēmās, stūlbajās situācijās, kurām nav ne gala, ne malas.
gribās raudāt.un arī lamāties. kur ir palicis mans optimisms!? hallō!!!lūdzu, nāc atpakaļ!
un vēl tas jautājums...šogad laikam nebūs dienas, nebūs cilvēka, kas man neapjautātos un tad nenosauktu par stūlbu (lai arī tāda patiesi arī esmu) un nenopietnu (kaut es tāda varētu būt!).
eh...ko Tu rudenim padarīsi! jāgaida ziema. varbūt paliks labāk.
ā. un nejautājiet, ko šis nozīmē. to tas arī nozīmē, ko nozīmē. un šeit ir ļoti daudz vārda "nozīmē" :)

tā sajūta. nu tā.kad Tu no manīm izvairies!dīvaina!

liekas nedaudz baidies. bet no kā?! it kā es kostu!un būtu inficēta ar trakumsērgu...savādi!

es taču gribu tikai parunāt. pastāstīt kā man iet. uzzināt kā iet Tev! saproti, Tu esi mans draugs... bet Tu izvairies! liekas, ka Tu tam neesi ticis pāri. šķiet Tevi baida pagātne.

bet tagad Tev ir jābūt citādākam! pats šādu ceļu izvēlējies.
man Tu paliksi tas pats vecais... jā, tas pats!

ak, jē! kā es vēlētos! kā es vēlētos, lai es atkal, tāpat kā toreiz augusta beigās, vēstulēs pēctam...tāpatās varētu Tev stāstīt un Tu varētu man stāstīt.
bāc! bet Tu to laikam negribi!vai arī Tu baidies?! bet no kā?!
vai patiešām Tu baidies pats no sevis!?

eh. viss ko es vēlos - draugu. to veco (labi, man nemaz tik ļoti veco) draugu. to, kas mani saprot (vai vismaz tā izskatās, ka saprot). gribās izrunāties. par dažādām lietām.
bet Tu izvairies!

tie pāris teikumi augusta vidū. un tagad mājās. jau sāk šķist, ka viss ir okēj.
bet varbūt vienkārši vaina ir manī?!

žēl. kā es gribētu, lai Tu atbildi! bet labāk netraucēšu. citādi kāds atkal pārpratīs. nē! man to nevajag! es varu arī bez Tevis.es varu bez drauga, kuram varu visu ko stāstīt... redzi! man jau sanāk
bāc! ko es te mānu. man nav viegli. bet es cenšos.

ja Tevi tas interesē - jā. manā dzīvītē viss ir labi. ir arī kāds, kas mani saprot, nepārprotot! protams, šis kāds nedod padomus, nespēj atbildēt pretī. bet viņš nepārprot. un tas ir daudz.

gribētos jau arī uzzināt kā Tev iet. bet lai jau! varbūt kādreiz...

labi. netraucēšu Tevi vairāk ar sevīm.
Lai Tev veicas!

p.s.vai atceries šo dziesmu!?

"Es nedomāju, ka visi tie, kas izvēlas nepareizos ceļus, iet pazušanā, bet viņi izglābsies tad, ja nonāks atpakaļ uz pareizā ceļa. Nepareizu saskaitīšanas rezultātu var izlabot, taču tikai tādā gadījumā, ja jūs pārbaudāt savus aprēķinus un, atraduši kļūdu, no tās vietas sākat rēķināt vēlreiz, nevis vienkārši turpināt."