| |
[May. 15th, 2010|09:28 am] |
|
The sea of Loathing |
|
|
| |
[May. 15th, 2010|09:35 am] |
Pēdējā laikā arvien biežāk sāku mosties ap sešiem, neatkarīgi no tā cikos un kādā stāvoklī iets gulēt. Celties tik agri gluži negribas, bet padzerties un izstaidzināt čūskulēnu var. Vēlāk, ap astoņiem vai deviņiem, savukārt, galīgi negribas, miegainums un tā.
Šaubos, ka tie būtu tie panki putni. To te ir nejēgā daudz.
Šodien jāaizmauc līdz ostai un jūrai |
|
|
| |
[May. 15th, 2010|10:21 am] |
|
Fuck free candy. Is there any homepage that offers free booze? |
|
|
| |
[May. 15th, 2010|09:49 pm] |
ok, now i'm officially homesick
nolāpīto tramvaju sliežu remontu dēļ nokavējām plānoto vilcienu un, attiecīgi, nepaspējām uz klimathauzi.
bet Bremer-haven ir nejēgā liela osta. Vismaz man tā šķiet |
|
|
| |
[May. 15th, 2010|09:56 pm] |
 |
|
|
| |
[May. 15th, 2010|10:28 pm] |
Vazāšanās pa dažādu (lasi - svešu) pilsētu ielām, ieliņām un ielenēm šķērsieliņām kautkā liek skaudri apzināties, ka esi dzīvs. Tā nav atmiņa par vietām, kurās būts, tā nav vietu salīdzināšana, tā nav objektu meklēšana. Vienkārša pastaiga pa ieliņām, kurās tūristi tipiski nelien, kur ir kluss un rit sava ierastā dzīve. Krodziņš Amsterdamā, kurā tusē vietējie un neviens angliski nerunā. Tāpat, kā pabs īrlandē. Turku ēstuve, kurā, neskaitot mūs divus, tusē tikai saimnieka draugi un ģimene. Tanī visā ir kaut kas dzīvs, kaut kas īsts, kaut kas, ko makdonaldā vai burgerkingā nedabūsi. Varbūt tas viss ir attieksmes jautājums - smaids ignorē valodu barjeras.
Nja, sanāca kā parasti - sāc par gurķiem, beidz par akrila krāsām. Grūti turēt tēmu |
|
|
| |
[May. 15th, 2010|11:49 pm] |
 |
|
|