April 29th, 2025

• 4/29/25 12:03 pm
• Ja cilvēks nepraktizē savu spēju disociēties no sava ego, viņš visu mūžu paliek bērna līmenī. Lieli, pieauguši, bet bērni savā reakcionārajā būtībā.
• 0 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 4/29/25 02:33 pm
• Padsmit gadus nebiju apzināti klausījies Radiohead mūziku. Uzdūros šim Kid A un Amnēzijas ekstensīvajam fanu editam. Trīs stundas un četrdesmit minūtes maģijas. Studēju "Everything in its right place" uz ģitāras. https://www.youtube.com/watch?v=xsKBxb4tWcY
• 1 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• neviena slēgta sistēma nav zeltspējīga
• 4/29/25 11:32 pm
• Patiess draugs, atšķirība no parasta ierindas biedra/čoma, centīsies tevi celt augšā nevis stumt uz leju. Viņš zina, ka tu esi tu, visu savu unikālo un triviālo pieredžu kopums, vienota pakete, unikāla projekcija, kurp virsū nedrīkst projicēt sevis paša (biedra) ideālismu/filozofiju/izpratni par dzīvi un lietām. Patiess draugs alkst pieredzēt tavu zelšanu. Sarunās ar tevi viņš apzināsies, kas tev ir nozīmīgs, un pieies tēmai ar zināmu pietāti nevis reaģējot caur emociju spektru kā tāds mērkaķis, kurš nav spējīgs uz pasauli paskatīties no sava trauslā prātiņa, kas pieliets krindžu un neatrisinātām bērnības miskomunikāciju traumām.
  
  
  Nevajag lēkt uzreiz no debesskrāpja. Sākumam labs treniņš ir to brīžu apzināšana, kad sajūti, ka tevi sāk triggerot kas iz biedra paustā/manierisma. Risinājums: sarunas sākšana ar biedru vai otru pusīti par to - "diez kāpēc es tā reaģēju uz X?". Sarunas sākšana: "Yo, esmu ievērojis interesantu paradumu tavā pausto ideju pasaulē - vari, lūdzu, paskaidrot, kā jāsaprot tevis teiktais X vai Y?". Galu galā miskomunikāciju pamatā nereti ir pārpratumi - verbāli pausta valoda limitē info drošticamību.
  
  Reflekcija par savām pieredzēm jeb paturpinot iepriekšējā ierakstā rakstīto - Ja cilvēks nenodarbojas ar sevis analīzi, bet vienkārši "plūst cauri dzīvei", neapzinoties vienkāršas psihes patiesības (piemēram, to, ka sev līdz galam nevar uzticēties; neviena slēgta sistēma nav spējīga zelt) - ka, ja netiek trenēta tā pati abstrahēšanās no paša ego (trigeru apzināšanās, kas kairina ego), tad tiek limitēts tavs potenciāls vispār izprast citus cilvēkus. Kāpēc? Jo tava netrenētā psihe ir kā pudeles kakls, kas sašaurina un krietni palēlina "informācijas šķidruma" plūsmu jeb citiem vārdiem, tavs ego tevi tevi ieliek noteiktā rāmītī, kas kliedz "paredzams cilvēks".
  
  Vai nu pieņemšana līdz kaulam, vai aizvēršanās un komunikācijas pārtraukšana. Protams, kā jau viss šajā dzīvē, šī problēma un tās risinājumi nav bināra rakstura - lietu niansētība paredz dažādus risinājumus, piemēram, caur atklātu un sirsīgu komunikāciju drauga pozitīvi-mentāla ietekmēšana, ikdienā pieturoties pie noteiktām suģestijām, kas, viņam ar emociju un loģiku atzīstam tajās pausto ideju nozīmīgumam ceļā uz pašizveseļošanos un pašcieņu. Nedrīkst aizmirst par draudzīgu, labi intonētu kritiku!
  
  Manī ir mazs lepnums un liela sūtības sajūta - varu atzīt, ka šādā komunikācijas manierē (pašcieņas, savas telpas apzināšanās, sadraudzēšanās ar savu unikālo būtību/vibrāciju, utt) dzīves laikā uz "pareizās domāšanas ceļa" esmu uzvedis dažus cilvēkus. Reti kas mani dara patiesi laimīgu kā palīdzēšana sev nozīmīgam cilvēkam tikt pāri sevis paša (vai citu) izliktajām lamatām.
• 0 atstāja kaut koatstāj kaut ko