June 24th, 2012

• 6/24/12 04:32 pm
• Tādu sieviešu gadījumā kā Kima, man ir pohuj par vecumu. Ziniet, man vispār ir pohuj par vecumu (jo skaista dvēselīte ir seksīga).
• 2 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• TTV (trash-TV)
• 6/24/12 09:23 pm
• "Ielīgošanas pasākums Cntrāltirgū bija varen moderns - ieturēts sambas un disko ritmos. Par svētku noskaņu tirgū rūpējās pašlaik megapopulārie jaunie talanti Kašers un Marta, izpildot labākās dziesmas no Okartes skatuves laikiem."
  
  Augstāk esošais citāts ir no portāla Delfi izklaides sadaļas raksta, kas informēja mani par tirgus apmeklētāju pārsteigumu, kurus negaidīti ar savu šarmanto un ģeniālo mūziku apbēra divi megatalantīgi izpildītāji.
  
  Kaut kur lasīju, ka Okartes šovi esot visnožēlojamākie, garlaicīgākie un bezjēdzīgākie.
  Pirmkārt, tur ir tikai viena vecuma grupa - tīņi un pēctīņi (vecums). Stupidness (w/o hilarity) ensured. Teiksim, 3 meitenes pop-quiz'ā nezināja atbildi uz vairumu jautājumu, piem., tādiem kā "Kurā gadā proklamēta LR neatkarība?", "Kuru būvi var redzēt no kosmosa?" un "Kurš ir grāmatas Zaļā zeme autors?". Un ne jau tikai intilekta trūkums, kas izpaužas tieši. Netiešās sekas ir daudz briesmīgākas. Jāatzīst, es neesmu vispār redzējis realitātes šovus kopš kaut kādas tur, liekas, pirmās Fabrikas. Tā kā spekulēju mazliet, runādams par viņiem. Netiešas sekas varētu izpausties kā nespēja darboties komandā, un tas sevī ietver nespēju savaldīt savu ego, izprast sabiedrības koncepciju, nespēju ziedoties sabiedrības vārdā. Protams, šīs "sekas" mēdz būt arī daudz atvērtākos spēļu laukumos, teiksim, tajā pašā dzīvītē vulgaris. Tomēr tā sa-dzīvošana (pretstats "dzīvot kopā"; sa-dzīvot ir "ar mocībām, cenšoties"), kas ir realitātes šovā, ir nosacīti obligāta un spiesta lieta, pretēji tai, kas ir dzīvītē. Dzīvītē tu konfrontācijas situācijā vari pagriezties un aiziet citā virzienā. Šovā arī tu to vari, tomēr tu noteikti esi parakstījis daudzus līgumus, ko tekstu pat neesi izlasījis, jo menedžments ir veikls gan papīru sniegšanā, gan mēles locīšanā, gan steidzināšanā: "Vecais, mums nav laika, bet tu tikai neuztraucies, fiksi izskriesim cauri šim visam, un tu būsi ceļā uz slavu. Tā, parakstus vajadzēs šeit, šeit, šeit un vēl uz šīm piecām kopijām." Un šajos līgumos var būt iekļautas ellīgi nosacījumi, tāpēc aizbēgt nav tik viegli, kā izklausās.
  
  Otrkārt, mesidži, kas šova dalībniekiem jāpauž, ir modernās sabiedrības treškultūras dīgļi un pamatelementi. Viņu šķietamās attiecības, jūtas, mīlestība un pat, akdievs, sekss - tā visa ir viena cilvēka (vai grupas) materializēta fantāzija pavēles formā. Un sabiedrība, nabaga mazliet zvēriņi, kuri ēd to, ko viņiem dod, saprot, ka, jā, dzīve ir tāda un ka tā ir normāli. Tas varētu izskaidrot vidējā latvieša, manuneciloprāt, ne īpaši labo mūzikas gaumi. Viņi visi taču tur ir drausmīgi izpildītāji - kā var par ko tādu fanot? Kur nu vēl mest naudu ekrānā?! Es nesaprotu. Pieņemu, ir jābūt sasniegušam vecuma demenci, mentāli ļoti slimam vai patiesi stulbam, lai tā darītu.
  Sliktākais ir tas, ka šie mesidži vēlāk tiek izplatīti dzīvītē vulgaris. Tīnis tīnim. Bērns bērnam. šķietami pieaudzis cilvēks, tomēr mazs bērns - tādam pašam. Informācijas plūsma. Un, bērni, kas ir visindīgākā viela uz pasaules? Tieši tā, sūdīga informācija!
  
  (Treškārt nav, tā kā fak off)
• 2 atstāja kaut koatstāj kaut ko