February 9th, 2007

• 2/9/07 03:08 am
• Skatos Parfīma ekranizāciju, skatos un gaidu, kad Žans Batists pārvērtīsies par kalnu. Noskatos līdz beigām, un tikai tad saprotu, ka esmu iebraucis citā stāstā. Hese, ja?
  
  Filmai kopumā nav ne vainas. Nē, drīzāk tā - filma ir samērā laba. Kadri, mūzika, aktieri - viss gludi noslīpēts. Bet manas EKSPEKTĀCIJAS šī filma neattaisnoja - aktieris, kas tēloja Žanu Batistu, tomēr bija pārāk cilvēcisks. Un tā tam nebija jābūt.
• Current Music: The Who - Eminence Front
• 4 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 2/9/07 04:16 pm
• Es laikam saprotu alkoholiķus. Šobrīd sēžu savā istabā un jūtu, kā mans šī rīta slight buzz lēnām iztvaiko pa caurumiem manā sejā. Un pēkšņi vairs negribas itin neko, nedz ekstāzes ballītes, nedz jaunas sejas, jautras iespējas, nu nav pavadošā motīva, kas vilktu mani sev līdzi, izvazātu pa dubļiem un nosviestu kādā stūrī ar laimīgu purnu paliekam. Kā lj user princesse teica "Es nekad negribētu būt skaidrā!". Nu re, es arī nekad negribētu būt skaidrā. Normāli piepisies un vulgārs, tas, lūk, ir manā dabā.
• 8 atstāja kaut koatstāj kaut ko